Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas izstrādātājiem variantiem ģimenes valsts pabalsta reformai, sliecās par labu līdzšinējā universālā pabalsta saglabāšanai.
„Vairums komisijas deputātu patlaban neredz iespēju un arī jēgu atteikties no vienīgā universālā pabalsta ģimenēm, īpaši krīzes situācijā, kad ļoti daudziem arī šie astoņi lati ir liela nauda,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa informēja, ka deputāti diskusiju plašā ekspertu lokā par šī pabalsta nākotni turpinās 8.februārī. Lai kāds nebūtu Ministru kabineta lēmums, galavārdu par šo jautājumu teiks parlaments, piebilda komisijas priekšsēdētāja.
Labklājības ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts paredz sešus iespējamos risinājumus, tostarp maksāt pabalstu ģimenēm ar diviem bērniem, ģimenēm ar trim bērniem, kā arī ģimenēm ar bērniem, kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss. Kā viena no alternatīvām minēta iespēja saglabāt līdzšinējo sistēmu, kad par katru bērnu mēnesī pabalsts ir astoņu latu apmērā.
Ekspertu un deputātu vidū dominē viedoklis, ka viennozīmīgi nebūtu atbalstāma ideja pabalsta saņēmēju loku sašaurināt līdz trūcīgām ģimenēm, jo tas būtu nepareizs signāls, un, iespējams, vairotu to cilvēku skaitu, kas izvēlas pārtikt no pabalstiem, atzina A.Barča. Taču arī citi piedāvātie reformas varianti patlaban negūst komisijas atbalstu.
Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) vērsa uzmanību, ka atsakoties no universāla pabalsta ģimenēm ar bērniem, Latvija pārkāpj Eiropas Sociālo hartu, un interesējās, vai Latvijai šādā gadījumā var nākties maksāt soda naudu. Kā paskaidroja Labklājības ministrijas pārstāvji, finansiālas soda sankcijas valstij nedraud, tomēr tas ir jautājums par valsts reputāciju.
Rita Strode (PLL) pauda viedokli, ka pabalsta likvidēšana vēl vairāk veicinās lauku jauniešu emigrāciju, uzsverot, ka „nebūs jēgas no konsolidācijas, jo Latvijā nebūs darbspējīgu cilvēku”. Viņa nodeva Labklājības ministrijas pārstāvjiem 6000 Daugavpils novada iedzīvotāju parakstu, kas iestājas pret pabalsta reformēšanu.
Savukārt deputāte Liene Liepiņa (Vienotība) norādīja, ka viņa nav pabalstu sistēmas atbalstītāja un šaubījās, vai ģimenēs, kas var pašas sevi apgādāt, šāds pabalsts būtu nepieciešams. Deputāte aicināja vairāk strādāt pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, paredzot būtiskākus nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem.
Komisijas sekretārs Andris Bērziņš (ZZS/Zemgale) atgādināja, ka šis pabalsts vienreiz jau ir samazināts un sacīja, ka par tā pabalsta reformu varētu runāt normālā situācijā, nevis krīzes laikā, kad, tieši pretēji, būtu jāpalielina atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Savukārt deputāte un Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība) sacīja, ka, neskatoties uz šī pabalsta universālo būtību, tas tomēr tiek uztverts kā sociāls atbalsts ģimenēm, tādēļ noteikti būtu turpināma smagā diskusija par to, vai tomēr nav nepieciešama mērķētāka pieeja šī pabalsta piešķiršanai.
Komisijas sēdē arī vairākkārt uzsvērts, ka šis pabalsts netiek piešķirts automātiski, bet gan tam ir jāpiesakās. Tāpat jebkura ģimene no pabalsta var atteikties. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, pirmskrīzes laikā šo pabalstu saņēma 80 procenti no tiem, kam tas pienācās, bet patlaban saņēmēju skaits pieaudzis līdz 92 procentiem.