Pabalsti

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) pieļauj iespēju, ka ģimenes valsts pabalstu varētu reformēt tikai pēc 2014. gada. Tas sakrīt ar laiku, kad no sociālā budžeta uz pamatbudžetu plānots pārcelt pensiju piemaksu izmaksu.

Labklājības ministrija pašlaik izskata iespēju saglabāt ģimenes valsts pabalstu visām ģimenēm līdz 2014. gadam, kad varētu veikt šī pabalsta reformu, nra.lv informē Labklājības ministrijā.

Bērnu pabalstu ierobežošanas atbalstītāji turpina apgalvot, ka dzimstībai ar pabalstiem vai to apmēru, nav tiešas sakarības.

Pretēji Ministru kabineta lēmumam Labklājības ministrija (LM) neatbalsta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu tikai trūcīgām ģimenēm un savā reformas koncepcijā izskatīšanai valdībā apņēmusies iekļaut arī variantu, kas paredz saglabāt pašreizējo situāciju – astoņu latu pabalstu par visiem bērniem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas izstrādātājiem variantiem ģimenes valsts pabalsta reformai, sliecās par labu līdzšinējā universālā pabalsta saglabāšanai.

Ar ģimenes valsts pabalstu reformu varētu parādīt, vai ģimenes ar bērniem ir valsts prioritāte, taču, ņemot vērā, ka valdības nodoms ir ietaupīt uz šiem pabalstiem vairāk nekā 11 miljonus latu jau šogad, ar bērnu pabalstu reformu valdība rok sev kapu, par to ir pārliecinātas arodbiedrības.

Pēc diskusijas ar sociālajiem partneriem Labklājības ministrija atteikusies no idejas ģimenes valsts pabalstu maksāt tikai trūcīgām ģimenēm. Visticamāk, tāpēc, ka tas būtu papildu slogs pašvaldībām, kurām tādā gadījumā būtu jāuzņemas šā pabalsta administrēšana.

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu.

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi atvieglot sociālo pabalstu pieprasīšanas kārtību, paredzot iespēju pieprasīt jebkuru pabalstu pa pastu vai elektroniska dokumenta veidā, liecina LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ko 4.janvārī skatīs valdība.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārsteidzis atbildīgo ministru kūtrums, vērtējot nepamatotu pabalstu piešķiršanu pašvaldībās no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem, pārskatā par komisijas darbu rudens sesijā norādījusi tās vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

Lai gan nākamā gada budžeta projektā izdevumu samazinājuma ailēs sociālajā budžetā konkrēti minēti 11,5 miljoni latu, kurus izdotos ieekonomēt, ja ģimenes valsts pabalstu maksātu tikai trūcīgām ģimenēm, Labklājības ministrija cer, ka to nevajadzēs darīt. Šādu viedokli pauž labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), norādot, ka pabalstu ģimenēm varētu neatņemt, ja situācija ekonomikā turpinās uzlaboties.

Labklājības ministrija kā vienu no alternatīvām iespējām, kā nākotnē samazināt sociālā budžeta izdevumus, saredz griestu saglabāšanu sociālajiem pabalstiem ilgāku laika posmu, proti, nevis līdz 2012. gadam, kā tagad noteikts likumā, bet gan līdz 2015. gadam.

Ar diviem procenta punktiem, par kuriem no nākamā gada būs lielāka sociālo iemaksu likme, tiks nofinansētas vecāku pabalsta izmaksas, Neatkarīgajai apliecināja labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). Savulaik, ieviešot vecāku pabalstus, sociālā likme netika palielināta un vecāku pabalsts tika finansēts no kopējā maka. Tas gan nenozīmē, ka tieši vecāku pabalstam aizies vairāk naudas, jo, ienākot nodokļiem sociālajā budžetā, nauda sadalās tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Vislielākie izdevumi ir pensiju speciālajam budžetam, un tam no kopējās sociālās likmes iedalās vislielākie procenti.

Saeima šodien otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", uzlabojot paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta pieejamību.

Otrdien, 30.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu un jaunatnes lietu apakškomisijas deputāti konceptuāli vienojās atbalstīt ģimenes valsts pabalstu saglabāšanu līdzšinējā apmērā arī pēc 2011.gada 1.jūlija.

Valdība pagaidām atlikusi domu par ģimenes valsts pabalsta atcelšanu ģimenēm, taču tuvākā pusgada laikā būs jāveic šī pabalsta reforma.

Ģimenes valsts pabalsts līdz šim bija vienīgais atbalsts no valsts, ko saņēma visas ģimenes ar bērniem katru mēnesi ik gadu, līdz bērns kļūst pieaudzis, neraugoties uz to, vai ģimene ir materiāli nodrošināta vai trūcīga.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) prasa paaugstināt valsts budžeta finansējumu garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstiem, aģentūru LETA informēja GMI padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule.

Pašvaldības no nākamā gada varētu saņemt lielāku līdzfinansējumu dzīvokļa pabalsta izmaksai trūcīgajiem. Tas varētu būt 50 procentu pašreizējo 20 procentu vietā. Pagaidām gan galīgā lēmuma nav, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kas ir atbildīga par sociālās drošības tīkla pasākumu īstenošanu, vēl gatavo ziņojumu valdībai.

Lai noteiktu, kā pēc 2010.gada 1.novembra tiek aprēķināts vecāku pabalsta minimālais apmērs vienā kalendāra dienā, Labklājības ministrija (LM) precizējusi vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību.