Pabalsti

Ņemot vērā pašreizējo valsts budžeta situāciju, Labklājības ministrija (LM) rosina arī turpmāk saglabāt pēdējos gados noteiktos sociālo pabalstu ierobežojumus, liecina LM informatīvais ziņojums "Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību", ko otrdien skatīs valdība.

Uzņēmumu un iestāžu sociālo iemaksu parādi strādājošajiem piešķiramo pabalstu apjomu neietekmēs, taču varētu atstāt iespaidu uz pensijas apmēru pirmspensijas vecuma cilvēkiem.

Valdība otrdien plāno skatīt Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu projektu 2011.–2017.gadam, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Rīgas Sociālais dienests līdz 31. martam turpina pieņemt iesniegumus par vienreizējā pabalsta pārtikas iegādei piešķiršanu. Līdz šāgada 31. janvārim pabalstu pārtikas iegādei jau saņēmuši 14 111 rīdzinieku.

Lai nevajadzētu atņemt vai samazināt ģimenes valsts pabalstus, Labklājības ministrija (LM) ir apņēmības pilna pārskatīt sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus. No labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) teiktā noprotams, ka tas vistiešāk varētu skart nodarbinātības speciālo budžetu, no kura izmaksā bezdarbnieka pabalstus. Par pensiju piemaksu atcelšanu runas nav.

Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, pilnveidotu vecāku pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī lai precizētu likumā noteikto pabalstu aprēķināšanas kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) pieļauj iespēju, ka ģimenes valsts pabalstu varētu reformēt tikai pēc 2014. gada. Tas sakrīt ar laiku, kad no sociālā budžeta uz pamatbudžetu plānots pārcelt pensiju piemaksu izmaksu.

Labklājības ministrija pašlaik izskata iespēju saglabāt ģimenes valsts pabalstu visām ģimenēm līdz 2014. gadam, kad varētu veikt šī pabalsta reformu, nra.lv informē Labklājības ministrijā.

Bērnu pabalstu ierobežošanas atbalstītāji turpina apgalvot, ka dzimstībai ar pabalstiem vai to apmēru, nav tiešas sakarības.

Pretēji Ministru kabineta lēmumam Labklājības ministrija (LM) neatbalsta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu tikai trūcīgām ģimenēm un savā reformas koncepcijā izskatīšanai valdībā apņēmusies iekļaut arī variantu, kas paredz saglabāt pašreizējo situāciju – astoņu latu pabalstu par visiem bērniem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 18.janvārī, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas izstrādātājiem variantiem ģimenes valsts pabalsta reformai, sliecās par labu līdzšinējā universālā pabalsta saglabāšanai.

Ar ģimenes valsts pabalstu reformu varētu parādīt, vai ģimenes ar bērniem ir valsts prioritāte, taču, ņemot vērā, ka valdības nodoms ir ietaupīt uz šiem pabalstiem vairāk nekā 11 miljonus latu jau šogad, ar bērnu pabalstu reformu valdība rok sev kapu, par to ir pārliecinātas arodbiedrības.

Pēc diskusijas ar sociālajiem partneriem Labklājības ministrija atteikusies no idejas ģimenes valsts pabalstu maksāt tikai trūcīgām ģimenēm. Visticamāk, tāpēc, ka tas būtu papildu slogs pašvaldībām, kurām tādā gadījumā būtu jāuzņemas šā pabalsta administrēšana.

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu.

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi atvieglot sociālo pabalstu pieprasīšanas kārtību, paredzot iespēju pieprasīt jebkuru pabalstu pa pastu vai elektroniska dokumenta veidā, liecina LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, ko 4.janvārī skatīs valdība.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju pārsteidzis atbildīgo ministru kūtrums, vērtējot nepamatotu pabalstu piešķiršanu pašvaldībās no Sociālās drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem, pārskatā par komisijas darbu rudens sesijā norādījusi tās vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).

Lai gan nākamā gada budžeta projektā izdevumu samazinājuma ailēs sociālajā budžetā konkrēti minēti 11,5 miljoni latu, kurus izdotos ieekonomēt, ja ģimenes valsts pabalstu maksātu tikai trūcīgām ģimenēm, Labklājības ministrija cer, ka to nevajadzēs darīt. Šādu viedokli pauž labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), norādot, ka pabalstu ģimenēm varētu neatņemt, ja situācija ekonomikā turpinās uzlaboties.

Labklājības ministrija kā vienu no alternatīvām iespējām, kā nākotnē samazināt sociālā budžeta izdevumus, saredz griestu saglabāšanu sociālajiem pabalstiem ilgāku laika posmu, proti, nevis līdz 2012. gadam, kā tagad noteikts likumā, bet gan līdz 2015. gadam.

Ar diviem procenta punktiem, par kuriem no nākamā gada būs lielāka sociālo iemaksu likme, tiks nofinansētas vecāku pabalsta izmaksas, Neatkarīgajai apliecināja labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). Savulaik, ieviešot vecāku pabalstus, sociālā likme netika palielināta un vecāku pabalsts tika finansēts no kopējā maka. Tas gan nenozīmē, ka tieši vecāku pabalstam aizies vairāk naudas, jo, ienākot nodokļiem sociālajā budžetā, nauda sadalās tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Vislielākie izdevumi ir pensiju speciālajam budžetam, un tam no kopējās sociālās likmes iedalās vislielākie procenti.

Saeima šodien otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", uzlabojot paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta un apbedīšanas pabalsta pieejamību.