Šķiršanās izraisītās ciešanas ļoti bieži vēl vairāk pastiprina finansiālie un emocionālie sarežģījumi, kas rodas tādēļ, ka viens no vecākiem dzīvo ārzemēs un atsakās sniegt finansiālo palīdzību, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Tiek lēsts, ka ES ir 16 miljoni starptautisku pāru un 30 miljoni ES pilsoņu dzīvo ārpus ES, tādēļ jautājums par bērnu uzturlīdzekļu saņemšanu no ārzemēm kļūs arvien aktuālāks. Piemēram, pāris, kas dzīvo Francijā, izšķiras, un tēvs pārceļas uz ASV. Bet vai bērns joprojām saņems uzturlīdzekļus, kurus maksāt tēvam likusi Francijas tiesa? Saskaņā ar jauno konvenciju, ko ES šodien parakstīja, ASV iestādes sadarbosies ar attiecīgajām iestādēm Eiropā, lai nodrošinātu, ka tēvs pilda savas saistības un bērns turpina saņemt pabalstu. Hāgas Konvencijā par uzturlīdzekļu nodrošināšanu ir izveidota vispasaules sistēma bērna pabalsta un citu ģimenes uzturlīdzekļu maksājumu piedziņai. Tajā ir izveidots kopīgs tiesiskais regulējums starp ES valstīm un valstīm ārpus tās, lai iestādes sadarbotos uzturlīdzekļu prasību izpildē un parādnieki vairs nevarētu izvairīties no maksāšanas, pārceļoties prom no ES. Tajā ir paredzēta arī bezmaksas juridiska palīdzība starptautiskās bērna pabalstu lietās. Konvencija papildina ES noteikumus par lēmumu atzīšanu un izpildi uzturēšanas saistību jomā, kas būs piemērojami no 2011. gada 18. jūnija.
"Izjūkot ģimenēm, visbiežāk cieš bērni," sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviāna Redinga, kas ir ES tieslietu komisāre. "ES jau tagad ir stingri noteikumi, lai nodrošinātu, ka bērni saņem finansiālo pabalstu, ja viens no vecākiem dzīvo šķirti no viņiem citā ES dalībvalstī. ES, parakstot šo starptautisko konvenciju, nodrošinās, ka bērni saņems tādu pašu aizsardzību arī tad, ja viens no vecākiem pārcelsies ārpus ES. Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā un vecākiem nedrīkstētu būt iespējas izvairīties no savām saistībām, pārceļoties prom no ES. Es aicinu mūsu starptautiskos partnerus pievienoties mums un ātri ratificēt šo konvenciju."
Jaunā konvencija radīs kopīgu tiesisko regulējumu starp ES un valstīm ārpus ES, kas to ratificēs, lai atvieglotu ģimenes uzturlīdzekļu starptautisko piedziņu. Tā kā lielākā daļa uzturlīdzekļu prasību attiecas uz bērniem, konvencija pirmām kārtām ir pasākums bērnu aizsardzībai. Tā rada vispasaules sadarbības sistēmu starp valstu iestādēm, paredz bezmaksas juridisko palīdzību bērna pabalstu lietās un vienkāršo procedūras tiesas nolēmumu atzīšanai un izpildei uzturēšanas saistību lietās.
Jaunā sistēma arī paātrinās pašlaik tik garās un sarežģītās procedūras, lai palīdzētu atrast bēguļojošus parādniekus. Starptautiskā līmenī konvencija papildina Hāgas sistēmu attiecībā uz ģimenes tiesībām, kas jau ir spēkā bērnu nolaupīšanas, vecāku atbildības un starptautiskās adopcijas jomās.
Tagad, kad Ungārijas kā prezidentvalsts šodien ir ES vārdā parakstījusi konvenciju, dalībvalstīm ir jāpieņem lēmums ES oficiāli noslēgt (vai ratificēt) minēto konvenciju. Paredzēts, ka tieslietu ministri par to vienosies Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē 2011. gada 9.-10. jūnijā. Ratifikācijas tiesību akta depozitārijs pēc noteiktā 18 mēnešu īstenošanas perioda varētu būt ES, un konvencija stātos spēkā no 2013. gada.
ASV, Norvēģija un Ukraina jau ir parakstījušas konvenciju, bet sagaidāms, ka tad, kad notiks ratifikācija ES un ASV, to varētu darīt arī vairākas citas valstis, kas piedalījās sarunās par konvenciju (tostarp Japāna, Ķīna, Krievija, Austrālija, Kanāda un Brazīlija).