Uz laiku atsakās no pabalsta reformas

Seši Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie varianti ģimenes valsts pabalsta reformai nerisina situāciju pēc būtības, tāpēc ministrija pagaidām ir atteikusies no šā pabalsta reformas.

Pirmdien LM izstrādātā koncepcija ar sešiem alternatīviem risinājumiem bija jāskata Ministru kabineta Komitejā, tomēr, pēc labklājības ministres Ilonas Jurševskas (ZZS) iniciatīvas, šis dokuments tika atsaukts. Viens no variantiem paredzēja ģimenes valsts pabalstu saglabāt esošajā līmenī par visiem bērniem, taču ar nosacījumu, ka budžetā jāatrod 11,5 miljoni latu pabalsta izmaksai, jo, konsolidējot budžetu, par šādu summu pabalstu finansējums jau ir samazināts. Sākotnēji bija plānots no jūlija šo pabalstu maksāt tikai trūcīgām ģimenēm. Savukārt pārējie varianti koncepcijā paredzēja samazināt pabalstu saņēmēju loku, piemēram, maksāt tikai divu bērnu ģimenēm vai tikai daudzbērnu ģimenēm.

Labklājības ministre pieļauj, ka izmaiņas pabalstu jomā varētu būt nākamgad, jo pašreiz izstrādātie varianti pēc būtības nav reforma un nerisina situāciju. LM speciālisti pauž viedokli: ja tiek likvidēts ģimenes pabalsts, pretim ir jābūt kompensējošiem mehānismiem, piemēram, lielākiem nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošām personām. LM apstiprina, ka joprojām tiek meklēts finansējums, kā līdz gada beigām nodrošināt pabalsta izmaksu nemainīgā apmērā.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais