Absolūti lielākā daļa Latvijas jauno ģimeņu ar bērniem neizjūt, ka Latvija atkoptos no krīzes – organizācijas Māmiņu klubs aptaujā 92 procenti uzrunāto ģimeņu atbildējušas, ka nejūt uzlabojumus valsts sociālekonomiskajā situācijā, un tas atstāj būtisku iespaidu uz katru ģimeni.
Tajā pašā laikā lielākai daļai aptaujāto ģimeņu – gandrīz 84 procentiem – pēdējo divu gadu laikā ienākumi ir samazinājušies.
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka Neatkarīgajai pastāstīja, ka organizācija apvieno 50 tūkstošus ģimeņu Latvijā, kas ļauj vērtēt ģimeņu situāciju. Šajā aptaujā piedalījušās 300 jaunās ģimenes ar bērniem no dzimšanas līdz septiņu gadu vecumam. "Māmiņu klubs darbojas jau septiņus gadus, un pa šiem gadiem esam pieredzējuši, kā mainās jauno ģimeņu noskaņojums un motivācija ģimenes pieaugumam. Ir jūtams, un aptauju rezultāti arī to rāda, ka pirms diviem gadiem veiktās pabalstu reformas un krīze ir atstājusi jūtamu ietekmi uz to, kā vecāki uztver dzīvi ar bērniem šeit Latvijā," atzina S. Salaka.
Aptaujā uz jautājumu, vai pēdējo divu gadu laikā ģimenes ienākumi ir palielinājušies, tikai 5,6 procenti ģimeņu atbild apstiprinoši, lielākajai daļai ienākumi sarukuši. Ienākumi samazinājušies dažādi – ģimenes norāda: sākot no pieciem procentiem līdz pat 70 procentiem, piemēram, ja kāds no ģimenes zaudējis darbu.
Tajā pašā laikā ģimeņu izdevumi par komunālajiem maksājumiem, pārtiku, degvielu un apģērbu pēdējo divu gadu laikā ir pieauguši. Ņemot vērā ienākumu samazināšanos ģimenēm, loģisks ir secinājums, ka lielākajai daļai ģimeņu – 92 procentiem – pēdējo divu gadu laikā no kaut kā bijis jāatsakās. Ģimenes lielākoties atteikušās no izklaides, uzkrājumu veidošanas nākotnei, 68,5% ģimeņu ienākumu samazināšanās attur no apģērbu un apavu iegādes, bet vairāk nekā puse ģimeņu vairs nedodas ceļojumos. Tomēr satraucošākie ir dati, ka gandrīz trešdaļai ģimeņu – 27,8 procentiem – nācies taupīt uz pārtiku.
S. Salaka norāda: traģiski, ka ģimenes spiestas ekonomēt arī uz speciālo bērnu pārtiku, kas bērniem vecumā līdz diviem gadiem ir absolūti nepieciešama, un tās trūkums var radīt nopietnas veselības problēmas. Tāpat Māmiņu kluba novērojumi un sarunas ar sadarbības partneriem liecina, ka jaunās ģimenes ekonomē uz ratiņu iegādi, jaunu bērnu drēbīšu iegādi, pārtiku.
"Ja pirms pabalstu reformas vēl bija uzticēšanās valsts ģimenes politikas atbalsta sistēmai, tad šobrīd tādas nav vispār," saka S. Salaka. "Uzskatām, ka pabalstu reforma bija nepārdomāta un sasteigta. Iespējams, tagad valstij nāksies ieguldīt daudz vairāk līdzekļu, lai cīnītos ar zemo dzimstību. Būs nepieciešami daudz plašāki pasākumi demogrāfijas uzlabošanai." Pēc Māmiņu kluba domām, satraucošs ir fakts, ka 90 procenti jauno vecāku uzskata, ka valsts no krīzes neiziet. Krīzes apziņa ir ne tikai naudā mērāms lielums, bet arī cilvēku noskaņojums. "Mēs varam salīdzināt, ka igauņu jaunajām ģimenēm uzskats par valsti un tās attieksmi pret bērniem ir daudz pozitīvāks," spriež S. Salaka.