Pusmiljons latu aizgājis nelikumīgos pabalstos

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir iesniegusi tiesā budžetam nodarīto zaudējumu kompensācijas pieprasījumus par 523,5 tūkstošiem latu. Lietu izskatīšanas gaitā no šīs summas jau ir atgūti 79,7 tūkstoši latu.

Tomēr ne visos gadījumos personas, kurām valsts pieprasa atmaksāt it kā nelikumīgi saņemtos pabalstus, sevi uzskata par vainīgām. Pirms neilga laika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pēc palīdzības bija vērsusies jauna sieviete, kurai valsts pieprasa atmaksāt 5500 latu, kurus šī persona saņēmusi kā vecāku pabalstu, lai gan, pēc VSAA ekspertu domām, tas bijis nelikumīgi. Persona apstrīdējusi VSAA lēmumu tiesā un negrasās atmaksāt viņai izmaksāto pabalstu, jo uzskata, ka pabalstu saņēmusi likumīgi un, ja ir atklājušās kādas problēmas likumu piemērošanā, kas devušas iespēju pabalstu saņemt, nav vainīgi cilvēki, bet gan programmatūra un pašas valsts amatpersonas.

Vecāku pabalsta izmaksu pašlaik nosaka likums Par valsts pabalstu izmaksas kārtību laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam. Likumā teikts, ka personai, kura bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu noteikto vecāku pabalstu, kas piešķirts par laika periodā līdz 2010. gada 2. maijam dzimuša bērna kopšanu, izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Proti, strādājošam vecākam līdz pērnā gada maijam bija iespējas saņemt pusi no pabalsta. Pašlaik strādājošs vecāks šādu pabalstu saņemt vairs nevar.

No VSAA amatpersonu stāstītā izriet, ka pagājušā gada septembrī kādā aģentūras teritoriālajā nodaļā pamanījusi, ka viena no personām vairākus mēnešus no vietas piesakās bērna kopšanas atvaļinājumam, kas dod tiesības saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā. Atklājies, ka šī persona šajā laikā turpinājusi strādāt, bet no atvaļinājuma izmantojusi divas trīs dienas mēnesī. Tad atklājušies arī citi līdzīgi gadījumi.

Tātad reāli ir iespējams dažas dienas mēnesī būt bērna kopšanas atvaļinājumā, pārējo laiku strādāt, bet pabalstu saņemt pilnā apmērā. Likumā noteikts, ka vecāku pabalsta izmaksu uzsāk ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā personai ir beidzies bērna kopšanas atvaļinājums vai persona sāk gūt ienākumus kā pašnodarbinātais, bet pārtrauc ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kurā personai piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums vai tā negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

Labklājības ministrijai (LM) lūgts izvērtēt, vai nepieciešamas izmaiņas likumos. Ministrijā Neatkarīgā uzzināja, ka cilvēkiem, kuriem nepamatoti piešķirti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, sociālās apdrošināšanas budžetā jāatmaksā 200 900 latu. No šīs summas jau atgūti 74 300 latu.

Pašlaik tiesā vēl tiek izskatītas lietas par 314 900 latu kompensācijas pieprasījumiem. Vēl pirms tiesas pabalstu nelikumīgā saņemšanā vainojamās personas labprātīgi atmaksājušas budžetā 5400 latu. Lai nodrošinātu pamatotu sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu izlietošanu, VSAA sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju. Kopumā 2010. gadā Finanšu policijai ir nosūtīta informācija par 231 personu un 255 uzņēmumiem. No Finanšu policijas saņemtas atbildes par 214 personām un 235 uzņēmumiem.

Ienākumi par pamatotiem atzīti tikai 43% gadījumu. Ir sākti deviņi kriminālprocesi. 17 gadījumos Finanšu policija informējusi, ka pārbaudi nav iespējams veikt, jo uzņēmums atrodas fiktīvo uzņēmumu sarakstā un tā amatpersonas nav atrodamas.

***

UZZIŅAI

Cilvēkiem, kuriem nepamatoti piešķirti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, tajā skaitā izmaksāti apjomīgi maternitātes un vecāku pabalsti, sociālās apdrošināšanas budžetā ir jāatmaksā 200 900 latu

No šīs summas jau atgūti 74 300 latu – 13 000 latu piespiedu kārtā ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību; 61 000 latu iedzīvotāji labprātīgi atmaksājuši paši.

Pašlaik tiesā vēl tiek izskatītas lietas par 314 900 latu kompensācijas pieprasījumiem.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais