Ģimenes valsts pabalstu nākamgad varētu aizstāt ar nodokļu atlaidēm strādājošiem vecākiem un pašvaldību sociālo palīdzību nestrādājošiem un trūcīgiem vecākiem, aģentūru BNS informēja ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.
Viņa norādīja, ka pēdējā gada laikā, lai samazinātu budžeta izdevumus, ģimenes valsts pabalstam starptautiskie aizdevēji un Finanšu ministrija pievērš īpašu uzmanību. Taču risinājums, kā ģimenes valsts pabalstu sākotnēji ierosināja reformēt Finanšu ministrija, respektīvi, atstājot to dubultā apmērā tikai trūcīgām ģimenēm, LM nav pieņemams.
Ministrija uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā vispiemērotākais risinājums ir atbalsta sniegšana ģimenēm, izmantojot dažādus nodokļu atvieglojumus. Kupče norādīja, ka šāds risinājums saskan arī ar Ģimenes valsts pamatnostādnēm, kur piedāvāts noteikt iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošu personu 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas.
"Šādā gadījumā, paceļot neapliekamo minimumu līdz 102 latiem, plānots, ka ģimenes astoņu latu pabalstu par apgādībā esošu bērnu saglabās pēc nodokļu atskaitījumiem. Savukārt tās ģimenes, kuras neatrodas darba tirgū, kā arī ģimenes ar ienākumiem līdz 300 latiem, kurām apgādībā ir vairāk nekā trīs bērni, ģimenes valsts pabalsta ekvivalentu varētu saņemt, izmantojot pašvaldību sociālo palīdzību," paskaidroja Kupče.
Aprēķinu par iespējamajiem ietaupījumiem ministrijai gan pašlaik vēl nav.
"Astoņu latu bērnu pabalsta reforma iespējama tikai gadījumā, ja netiek izslēgta neviena pabalsta saņēmēju grupa un saglabājas vismaz esošais apmērs," mikroemuāru vietnē "Twitter" paudusi arī labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība).
Viņa arī uzsvērusi, ka reforma pašlaik ir tikai koncepta variantā. "Runāsim ar visām iesaistītajām pusēm. Ceturtdien tiekos ar "Māmiņu klubu"," piebildusi ministre.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) februārī atteicās no iepriekš izstrādātās ģimenes valsts pabalsta reformas koncepcijas, ko pirmdien bija paredzēts skatīt Ministru kabineta komitejā, un šogad neplāno veikt nekādas reformas šajā jomā.
Jurševska tolaik pauda viedokli – ja tiek likvidēts ģimenes valsts pabalsts, pretī jādod kompensējoši mehānismi. Proti, jāpalielina atbalsts ekonomiski aktīvajām ģimenēm un nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām jeb neapliekamais minimums, kas nosegtu pašreizējo ģimenes valsts pabalstu – astoņus latus par bērnu.
Pašlaik ģimenes valsts pabalsta apmērs ir astoņi lati mēnesī par katru bērnu no viena līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecumam, ja vien jaunietis nav stājies laulībā.