Uzņēmumu un iestāžu sociālo iemaksu parādi strādājošajiem piešķiramo pabalstu apjomu neietekmēs, taču varētu atstāt iespaidu uz pensijas apmēru pirmspensijas vecuma cilvēkiem.
Pēc nozares amatpersonu uzklausīšanas secinājuši Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.
„Ja darba devējs par strādājošajiem nav veicis nepieciešamās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tas sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu neietekmēs, jo šajā gadījumā vērā tiek ņemtas deklarētās, nevis faktiski veiktās sociālās iemaksas. Savādāk ir ar pensijām, jo no šī gada pensiju uzkrājumā tiek ieskaitītas tikai par darbiniekiem faktiski veiktās sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, par kuriem darba devējs šogad nebūs veicis nepieciešamas sociālās apdrošināšanas iemaksas, dodoties pensijā, būs jārēķinās ar mazāku pensiju,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Uz gada sākumu uzņēmumu un iestāžu sociālo iemaksu parādi sasnieguši 117 miljonus latus, taču situācija ir dinamiska un dati mainās, turklāt sociālo iemaksu parādu segšanai tiek novirzīti citos nodokļos pārmaksātie līdzekļi, komisijai skaidroja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārstāvji.
Komisija noskaidroja, ka lielākie sociālo iemaksu parādi izveidojušies uzņēmumiem, kas strādā pārtikas ražošanā, tirdzniecībā, kā arī būvniecībā.
Pārrunājot VID ikdienas darbu, deputāte Rita Strode (PLL) interesējās, vai dienests pastiprinātu uzmanību pievērš pelnošās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, kuros vidējā alga ir tikai 60 – 70 lati un acīmredzot pastāv augsts ēnu ekonomikas risks.
Savukārt deputāte Liene Liepiņa rosināja ieviest kādu minimālo parādu robežu, zem kuras parādus nepiedzen. Ir gadījumi, kad piedziņu vērš pret dažus santīmus lieliem parādiem – tas valstij rada vienīgi zaudējumus, sacīja deputāte, uzsverot, ka šādai rīcībai trūkst loģikas un saimnieciskuma.
Komisija nolēma lūgt VID iesniegt papildu informāciju par uzņēmumu sociālās apdrošināšanas iemaksu parādiem nozaru griezumā, kā arī informāciju par uzliktajām un iekasētajām soda naudām.