Vēl pagājušā gada vasarā ieviestie pabalstu ierobežojumi nav atceļami, ņemot vērā ekonomisko situāciju, lēmusi valdība. Viens no argumentiem ir šāgada plānotais sociālā budžeta deficīts, kas gada beigās varētu sasniegt 354,6 miljonus latu.
Labklājības ministrija (LM) bija sagatavojusi ziņojumu valdībai par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību, un valdības lēmums, izskatot šo ziņojumu, ir: ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un to, ka turpmākajos gados tā būtiski neuzlabosies, arī nākamajos mēnešos jāturpina īstenot 2009. gadā ieviestie pabalstu ierobežojumi. Šos ierobežojumus valdība akceptēja pērnā gada ne mazāk politiski karstajā vasarā, pieņemot likumu par pensiju un pabalstu izmaksu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim. Pensiju ierobežojumu atcelšanu pensionāri sev izcīnīja Satversmes tiesā, bet vecākiem ar bērniem uzlikt pabalstu ierobežojumus – ir likumīgi.
LM ziņojumā norāda, ka šogad valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti 1,2 miljardu latu ieņēmumi, 1,5 miljardu latu izdevumi, kas līdz ar to gada beigās radīs budžeta deficītu – 354,6 miljonus latu. Šā gada pirmo sešu mēnešu dati liecina, ka budžeta deficīts ir 216,6 miljoni latu. Arī prognozes turpmākajiem gadiem skaidri norāda, ka speciālā budžeta uzkrājums strauji samazinās, bet situācijas uzlabošanās tuvākajos gados speciālajā budžetā nav gaidāma, tāpēc LM uzskata, ka turpināma līdzšinēja politika pabalstu izmaksā.
Ko tas nozīmē cilvēkiem? Ģimenes valsts pabalsta ierobežojums ir turpināms, un pabalsts izmaksājams astoņu latu apmērā par bērnu, taču LM uzsver, ka turpmāk nedrīkst šo pabalstu samazināt vai atcelt. Šā gada pirmajā pusgadā izdevumi ģimenes valsts pabalstam bija 18 miljoni latu. LM aprēķinājusi ieguvumus – ietaupījums valsts budžetā, par visiem bērniem nosakot vienādu ģimenes valsts pabalsta apmēru, 2009. gadā bija 3 miljoni latu, bet 2010. gadā – 5,9 miljoni latu. 2010. gada maijā ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā saņēma 371 298 bērni.
Arī vecāku pabalsta ierobežojums – vecāki, kuri bērna kopšanas atvaļinājumā turpina strādāt, saņem pusi pabalsta – ir turpināms. Tiesa, 50 procentus no pabalsta var saņemt tikai tie vecāki, kuru bērni ir dzimuši līdz šā gada 2. maijam, ja bērniņš piedzimis vēlāk vai dzimst tagad, strādājošiem vecākiem saņemt pabalstu liegts pilnībā. LM gan mierina, ka tiem, kuriem bērni ir dzimuši līdz 2. maijam, pabalsts 50% apmērā tiks maksāts, kamēr bērnam būs gads. Ministrija norāda, ka ir izvēlēts sociāli taisnīgākais risinājums (lai nebūtu jāsamazina visiem), proti, vecāku pabalsta apmēra samazināšana par 50% tikai tām personām, kuras, kopjot bērnu, turpina strādāt. 2010. gada pirmajā pusgadā izdevumi vecāku pabalstiem bija 26,8 miljoni latu.
LM uzskata, ka arī sociālās apdrošināšanas pabalsti, proti, slimības pabalsts, maternitātes un paternitātes pabalsti, un bezdarbnieku pabalsts saglabājami pašlaik noteiktajā apmērā un ierobežojumi nav atceļami.
***
Ierobežotie pabalsti
- Ģimenes valsts pabalsts – maksā visiem vienādi neatkarīgi n o bērnu skaita ģimenē – 8 latus (vidēji samazinājies par 1,39 latiem)
- Vecāku pabalsts – ieviests ierobežojums pabalsta apmēram strādājošiem vecākiem – to var saņemt 50% apmērā par tiem bērniem, kuri dzimuši līdz 2010. gada 2. maijam. Vecāki, kuriem bērns piedzimis pēc šī datuma un kuri bērna kopšanas atvaļinājuma laikā vēlas strādāt, pabalstu vairs nevar saņemt
No 2010. gada novembra tiks ieviesti pabalsta ierobežojumi visiem vecāku pabalsta saņēmējiem
- Materninātes pabalsts – no 2010. gada novembra maternitātes pabalsta un paternitātes pabalsta apmērs būs 80% no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (pašlaik 100%)
- Slimības un bezdarbnieku pabalsti – ir noteikta konkrēta summa, virs kuras lielāku pabalstu nevar saņemt, neatkarīgi no tā, cik liela bijusi sociālo iemaksu alga