Valsts funkciju izvērtēšanas darba grupa aktualizējusi jautājumu, par ko spriests gadu gadiem – vai salīdzinoši nelielo, bet daudzām ģimenēm nozīmīgo ģimenes valsts pabalstu maksāt visām ģimenēm.
Darba grupa piedāvā visiem šo pabalstu nemaksāt, tā ietaupot valsts budžetā vismaz 4,8 miljonus latu.
Pret sociālās aizsardzības nozari darba grupas eksperti bijuši vissaudzīgākie, jo tajā piedāvāts vismazākais samazinājums salīdzinājumā ar citām nozarēm, taču pilnībā neraudzīties uz sociālo jomu arī nevarēja, atzīst Valsts kancelejas direktores vietniece Baiba Pētersone. No darba grupas izvērtējuma jau sākotnēji tika pasargāts sociālās apdrošināšanas budžets, tostarp pensijas, līdz ar to sociālās jomas ietaupījumu īpatsvars kopējā katlā ir vien 0,48 procenti. "Valsts pensijas ir joma, ko var nodrošināt tikai valsts, līdz ar to šāda funkcija netika vērtēta," piebilda B. Pētersone. Absolūtos skaitļos sociālajā jomā piedāvāts ietaupīt 8,7 miljonus latu.
Lielākā daļa no šīs summas ir ietaupījums, ko iecerēts iegūt, ja ģimenes valsts pabalsts netiktu maksāts visām ģimenēm, tas ir, 4,8 miljoni latu. "Jau astoņus gadus ar Labklājības ministriju tiek diskutēts par šā pabalsta izmaksu – vai to maksāt visiem, kā tas ir tagad, vai maksāt, ņemot vērā cilvēku ienākumus," atzina B. Pētersone. Viņasprāt un pēc darba grupas domām, būtu iespējams noteikt ienākumu robežu, līdz kurai šo pabalstu maksātu, bet nemaksāt cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem. Daudzi Latvijas iedzīvotāji neseko šim pabalstam, pat nepamana, ka tādu katru mēnesi izmaksā. Šodienas apstākļos pabalstu vajadzētu maksāt tikai tiem, kam reāli tas ir vajadzīgs. "Ja agrāk bija arguments, ka pabalsta administrēšanas izdevumi būtu lielāki nekā ietaupījums, ja to nemaksātu visiem, tad tagad ir pilnīgs pārskats valstī, kas ir mazturīgie un trūcīgie, jo ir ieviesta garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksas sistēma," sprieda B. Pētersone.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs atzina, ka astoņi lati pašreizējā situācijā ir būtiska summa ne tikai vistrūcīgākajiem. Otrkārt, viņš pauda bažas, vai pašlaik ir īstais laiks paziņot cilvēkiem, ka šis pabalsts tiks atņemts, jo nesen kā tieši šis pabalsts tika samazināts. "Mēs šādu lēmumu noteikti nepieņemsim," uzsvēra valsts sekretārs. Pašlaik no apmēram 330 000 ģimenēm pabalstu nesaņem tikai 5%.
Kopumā, vērtējot iespēju samazināt sociālās jomas izdevumus par 8 miljoniem latu, R. Beinarovičs sacīja: "Tas nozarei ir nāvējoši. Vai mēs varam atlaist darbiniekus Nodarbinātības aģentūrā, nefinansēt tehniskos palīglīdzekļus, neēdināt cilvēkus pansionātos?" Tiesa, viņš atzina, ka pagaidām nav zināms, kāds varētu būt uzstādījums no valdības – par cik latiem ierobežot budžeta izdevumus nākamgad. Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze atgādina, ka Labklājības ministrija jau piedāvā nākamgad samazināt sociālā budžeta izdevumus par 156 miljoniem latu, tiesa, lielākā daļa summas tiktu iegūta, ja vecāku pabalstu un pensiju piemaksas pārceltu uz pamata budžetu.