Labklājības ministrija, veicot izlases veida pārbaudes, vairākās pašvaldībās konstatējusi neatbilstības pabalsta garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta aprēķināšanā un piešķiršanā, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus informēja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Lietās nav atrodami rakstiski iesniegumi par ģimenes vai personas atzīšanu par trūcīgu, kā rezultātā nav iespējams izvērtēt to atbilstību trūcīgas personas statusam. Iztikas līdzekļu deklarācija bieži vien nesatur pilnīgu un pareizu informāciju, atklāts pārbaudēs.
GMI pabalsts 50% apmērā, bet dzīvokļa pabalsts 20% apmērā tiek līdzfinansēts no Pasaules Bankas līdzekļiem, līdz ar to nepamatoti piešķirtos pabalstus pašvaldībām var nākties atmaksāt. Patlaban atmaksāt varētu prasīt 54 000 latu, ja pašvaldības nespēs pieņemt nepieciešamos saistošos noteikumus un sakārtot dokumentāciju.
Labklājības ministrijas speciālisti deputātiem pastāstīja, ka pārkāpumi pabalstu piešķiršanā reizēm rodas tāpēc, ka šajā procesā nelikumīgi iejaucas pagastu pārvaldnieki - bijušie pagastveči, kas cenšas diktēt, kuram pabalsts pienākas, kuram nē. Dažās pašvaldībās pabalstu dalīšanā vēlas iesaistīties domes Sociālo jautājumu komiteja un balsojot izlemt, kuram pienākas GMI vai dzīvokļa pabalsts.
Problēmas rada arī piemērotu sociālo darbinieku kadru trūkums. Saistībā ar lielo bezdarbu laukos sociālo darbinieku amatos reizēm tiek pieņemti "radi, draugi, paziņas", kuriem vajag kaut kādu darbu, bet attiecīgās izglītības nav. Rezultātā pašvaldību sociālajiem dienestiem rodas grūtības ar reģistrāciju.
Pēc Labklājības ministrijas apkopotajiem datiem, sociālo pakalpojumu reģistrā ir reģistrēti tikai 62 sociālie dienesti. 34 sociālie dienesti atrodas reģistrācijas procesā. Septiņiem sociālajiem dienestiem reģistrācija ir atteikta. Bet 17 pašvaldību sociālie dienesti nav uzsākuši reģistrāciju, tajā skaitā septiņos gadījumos - Iecavas, Skrundas, Viļakas, Rundāles, Krimuldas, Kocēnu un Aizputes sociālajiem dienestiem - uzsākta lietvedība par nereģistrēta pakalpojuma sniegšanu.
Patlaban pašvaldībās ir 1820 sociālo dienestu speciālistu, no viņiem ar otrā līmeņa speciālo izglītību ir tikai 47%, 19% mācās, bet 168 sociālajiem darbiniekiem nav speciālās izglītības.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš komisijas sēdē pauda viedokli, ka novērst pārkāpumus pabalstu piešķiršanā pašvaldībām palīdzēs vienas pieturas aģentūru izveidošana, kuru darbinieku apmācīšanai paredzēts tērēt trīs miljonus Eiropas savienības fondu naudas.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča solīja rosināt valdībai nākamā gada valsts budžetā paredzēt piemaksas sociālo darbinieku algām, sevišķi tiem, kas pēc speciālās augstākās izglītības iegūšanas dosies strādāt uz attālākajiem reģioniem.