Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku, kuriem viņu dzīves laikā noteikta diagnoze – vēzis. Vēža ārstēšanas efektivitāte, kā arī cilvēka mūža paildzināšana, galvenokārt atkarīgi no atbilstoši piemērotas terapijas. Tomēr neatsverams aspekts ir arī speciāls uzturs, atrodoties gan slimnīcā, gan mājas apstākļos. No 1. aprīļa medicīniskais papilduzturs tiek piegādāts lietošanai mājās un to apmaksā valsts.
Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.
Gaiļezerā jau atkal saplīsis staru terapijas aparāts ādas vēža pacientiem. Iepriekš aparāts salūza pagājušā gada rudenī, taču to salaboja. Bet nu tas atkal ir ārpus ierindas, ziņo LTV Ziņu dienests.
Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.
Valsts kontrole (VK) augustā publiskos revīzijas ziņojumu par situāciju onkoloģijas jomā, kura uzmanības centrā ir četri valsts apmaksātie vēža skrīningi, agrīna onkoloģisko saslimšanas diagnostika, valsts kompensējamās zāles vēža pacientiem un vēža reģistrs, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Veselības inspekcija (VI) plāno veikt plašāku auditu onkoloģijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja iestādes vadītāja Anita Slokenberga, piebilstot, ka pagaidām neko konkrētāku vēl nevēlas paust.
Vēža ārstēšanas jomā Latvijā ir nepieciešams izveidot vienotas datu sistēmas, ceturtdien starptautiskajam projektam "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" veltītajā preses konferencē atzina veselības joma eksperti.
Eiropas Savienības finansētā projektā pēc atbilstošas izpētes ir atrasta virkne risinājumu izaicinājumiem vēža slimnieku aprūpē Latvijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) pārstāve Amanda Boka.
Onkoloģijas plāna īstenošanai 2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valdības iezīmētais papildu finansējums zālēm vēža pacientiem ir vien astoņi miljoni eiro, un šādu budžeta piedāvājumu 22. februārī plāno akceptēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) aicina palielināt onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai piešķirto finansējumu no astoņiem miljoniem eiro līdz 51 miljonam eiro, informē SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa.
Latvijā vēža pacientiem ļoti svarīgi ir laikus saņemt adekvātu ārstēšanu, tomēr tikpat būtisks ir sociālais atbalsts, ko pacientiem var sniegt līdzcilvēki. Diemžēl nereti vēža pacienti baidās lūgt palīdzību, un to var izskaidrot ar joprojām pastāvošo stigmu pret vēža slimību un grūtībām uzrunāt vēža pacientus.
Šodien tirdzniecības centrā "Domina Shopping" būs labdarības tirdziņš "No sirds sirdij 2023" onkoloģiski slimu bērnu atbalstam, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) 57 ārsti nosūtījuši atklātu vēstuli pret LOC reorganizāciju Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, Rīgas Austrumu slimnīcas (RAKUS) valdei un nevalstiskajām organizācijām, piektdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas ārsti šodien sapulcē nolēmuši izteikt neapmierinātību ar Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, izvirzot vairākas prasības, kuru neizpildes gadījumā darbu klīnikā varētu atstāt visi ķirurgi, Neatkarīgajai apstiprināja Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.
Bailes un neziņa par vēža pacientu ārstēšanu un onkoloģijas situāciju Latvijā jau pavisam tuvā nākotnē – šādas sajūtas vada vēža pacientus šodien. Pacients ar onkoloģisku slimību Latvijā ne tuvu nevar justies drošs par ārstēšanu un sociāli pasargāts cīņā ar slimību.
Vairāki desmiti onkoloģisko pacientu un viņu atbalstītāji ceturtdienas rītā pulcējās pie Saeimas, lai akcijā #AtbalstāmVēžaPacientusKopā atgādinātu deputātiem, cik svarīgi ir novērst kritisko situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā.
Valdība otrdien, 6.decembrī, pieņēma Ministru kabineta noteikumus, kas ļaus Rīgas Austrumu klīniskai universitātes slimnīcai (RAKUS) uzsākt darbu pie Latvijas Vēža centra izveides, ko finansēs no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Nākamajā nedēļā parlamentārieši plāno izveidot onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupu.
Par minēto tiks spriests jaunnedēļ paredzētajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tā plānota 7.decembrī plkst.10.
Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC), iespējams, tuvākajā laikā varētu zaudēt uzreiz trīs vadošos LOR speciālistus - un līdz ar to veselu nodaļu, pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.