Vai cerību stars: vēža pārbaudes veic vairāk cilvēku?

© Oksana Džadana/F64

Puse Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka nav devušies uz valsts apmaksātajām onkoloģisko slimību skrīninga pārbaudēm, liecina iedzīvotāju aptaujas dati, pierādot, ka izpratne par šīm veselības pārbaudēm neuzlabojas.

Tomēr jaunākie Nacionālā veselības dienesta dati par skrīninga programmu darbības rezultātu rāda, ka, iespējams, pērn būtiski uzlabojušies dzemdes kakla skrīninga rezultāti. Tiesa, pagaidām pieejami dati par nepilnu 2023. gadu.

Zina, bet neiet

Aptaujāto cilvēku īpatsvars, kuri par skrīninga pieejamību zina, bet nav to izmantojuši, pēdējā gada laikā pieaudzis par desmit procentiem. Bet piektā daļa iedzīvotāju vispār norāda, ka nav pat informēti par vēža skrīningu.

Ne reizi vien speciālisti norādījuši, ka, diagnosticējot vēzi agrīnā stadijā, 90 procentos gadījumu vēzi var ārstēt ar labiem rezultātiem un saglabāt dzīves kvalitāti. Satraucošākais aptaujas rezultātos, ko veicis pētījumu centrs SKDS un apdrošināšanas kompānija ”Ergo”, ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu atbildēm - vīrieši vēl mazāk izmanto iespēju veikt profilaktiskās vēža pārbaudes, lai gan, piemēram, prostatas vēža skrīnings ir ļoti vienkārši veicams ar asins analīžu palīdzību.

Sievietes aktīvākas

Aptaujas dati rāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši dodas uz vēža profilaktiskajām pārbaudēm, un pēdējo divu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par astoņiem procentpunktiem - 43 procenti sieviešu norāda, ka apmeklē skrīningu regulāri. No vīriešiem to dara tikai desmitā daļa.

Divu gadu laikā par 16 procentiem palielinājies to vīriešu skaits, kuri ir informēti par iespēju veikt profilaktiskās pārbaudes, taču tās neveic. Šādi atbildējuši 45 procenti vīriešu. Arī apmēram piektā daļa aptaujāto sieviešu zina, bet tomēr neiet uz pārbaudēm.

Arī neinformētība vīriešu vidū par vēža profilakses pārbaudēm ir lielāka - trešdaļa vīriešu apgalvo, ka neko vispār nav dzirdējuši par vēža skrīningu.

Vai ir cerība?

Pagaidām nav pieejami oficiāli pagājušā gada dati par skrīninga rezultātiem, tomēr provizoriskā informācija rāda, ka gada laikā sieviešu atsaucība dzemdes kakla skrīningam ir bijusi augstāka nekā 2022. gadā - 55 procenti (2022. gadā - 46 procenti). 2023. gada deviņu mēnešu dati par sievietēm, kuras, atsaucoties uzaicinājuma vēstulei, veikušas pārbaudes, pārsteidz - norādīts, ka pārbaudes veikušas pat 77 procenti sieviešu (79 706 sievietes).

Ņemot vērā 2023. gada deviņu mēnešu datus, arī krūts vēža skrīningam atsaukušās vairāk sieviešu - 43 procenti. Savukārt šie paši dati par zarnu vēža skrīningu rāda, ka pārbaudes veicis procentuāli mazāks skaits iedzīvotāju, bet skaitliski lielāks - 62 146 cilvēki.

Prostatas vēža skrīninga dati apkopoti pirmoreiz - tie rāda, ka šīs analīzes veikuši 68 478 vīrieši jeb 48 procenti no konkrētā vecuma vīriešu skaita Latvijā. Pozitīvs rezultāts (proti, slimība) atklāts 12 procentiem vīriešu, un tas nozīmē, ka šie vīrieši var jau laikus saņemt ārstēšanu.

Tomēr, lai analizētu datus kopumā par skrīninga gada rezultātiem, jāsagaida Nacionālā veselības dienesta apkopojums.

***

Iedzīvotāju atsaucība vēža skrīningam

Dzemdes vēža skrīnings

Izmeklēto sieviešu skaits
2022. gadā 92044
46,7% no uzaicināto skaita

2023.gada 9 mēnešos 79706
77,5% no uzaicināto skaita

Krūts vēža skrīnings
Izmeklēto sieviešu skaits
2022. gadā 42787
30,2% no uzaicināto skaita

2023.gada 9 mēnešos 37718
43% no uzaicināto skaita


Zarnu vēža skrīnings
Izmeklēto personu skaits
2022. gadā 61633
19,1% no reģistrēto iedzīvotāju skaits noteiktā vecumā

2023.gada 9 mēnešos 62146
8,1% vīriešu

10,4% sieviešu
Pozitīvs rezultāts 12.9% vīriešu, 7,6% sieviešu

Prostatas vēža skrīnings
Izmeklēto vīriešu skaits
2023.gada 9 mēnešos 68478
48% no vīriešu skaita
Pozitīvs rezultāts 12% izmeklēto vīriešu

Avots: Nacionālais veselības dienests

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais