Onkoloģija

"Ar onkoloģijas finansējumu mums gadu no gada ir ārkārtīgi lielas problēmas, nav pietiekama finansējuma ne zālēm, ne konsultācijām, ne citiem pakalpojumiem" drūmu ainu onkoloģijas pacientiem TV24 raidījumā "Preses Klubs" iezīmēja žurnāliste Inga Paparde.

“Visiem pacientiem, pat pirmajā ārstēšanas līnijā, zāļu visām diagnozēm nebūs. Tā ir traģiska ziņa. Mēs, uz Baltijas valstu fona, izskatāmies vissliktāk. Mums ir jāsaprot viena no pamatlietām - vēzis var skart jebkuru, arī tos, kuri pieņem lēmumus un dala naudu. Vēzis var skart ikvienu ģimeni. Izpratne un skaidrība, lielākajai daļai sabiedrības, atnāk tikai tad, kad tas skar personīgi viņus” skarbo situāciju ar finansējuma nepietiekamību onkoloģijas pacientiem TV24 raidījumā “Uz līnijas”, iezīmēja Olga Valciņa, Valsts zinātniskā institūta "Bior" direktora vietniece.

Latvija vēža ārstēšanai piešķirto finansējumu apjoma ziņā atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropā, vēl sliktāk klājas vienīgi Rumānijā.

Nākamajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija iecerējusi diskutēt par rehabilitāciju onkoloģijas jomā.

Zemais finansējums onkoloģijā ir attiecināms arī uz medikamentu iegādi un augstiem mirstības rādītājiem, norāda eksperti. Tiek lēsts, ka Latvija medikamentu kvalitātē un inovitātē atpaliek aptuveni 10 gadus no Eiropas Savienība, vēsta TV24 raidījums "Nacionālo interešu klubs".

Veselības ministrija (VM) nākamā gada valsts budžetā onkoloģijas pacientu ārstēšanai pieprasījusi 101,49 miljonus eiro, taču pauž bažas, vai to piešķirs pilnā apjomā, apvienības "Onkoalianse" ekspertu diskusijā atzina VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP).

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu par lielāku finansējumu onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Covid pandēmija ir pierādījusi – ja ir politiskā griba, finansējumu Latvija gandrīz uz līdzenas vietas var atrast un novirzīt arī veselības aprūpei. Šis gadījums, no vienas puses, pārsteidz, no otras puses, dod cerību, ka pienācīgi naudas līdzekļi turpmāk tiks atrasti ne tikai Covid, bet arī vēža pacientu ārstēšanai.

Latvijas boksera Maira Brieža ģimene piedzīvo skaudru pieredzi. Maira māsas vīram Jānim konstatēts ļaundabīgs audzējs 3. stadijā. Audzējs tika izoperēts, bet Latvijas ārsti atteikušies no turpmākas ārstēšanas un izrakstījuši Jāni uz mājām, vēsta "Bez Tabu".

Tukumniece Ieva šā gada februārī devusies mūžībā, zaudējot cīņā ar vēzi, Viņas mamma norād,a ka nevaino ārstus, taču sistēmu gan, ziņo raidījums "Bez Tabu".

Veselības ministrija izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024. gadam, kurš nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā īstenošanai jau nākamgad papildus nepieciešami 101,5 miljoni eiro, kas nozīmē faktiski dubultot vēža ārstēšanai paredzētos līdzekļus.

Latvijā ik gadu ļaundabīgi audzēji tiek atklāti aptuveni 11 000 iedzīvotāju, bet aptuveni 6000 cilvēku ik gadu mirst no onkoloģiskām slimībām.

Onkologi un vēža pacienti neatlaidīgi aicina valdību un Saeimu kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielinājumu onkoloģijā un rūpīgi strādāt pie jauna plāna onkoloģijas jomas uzlabošanai, veidojot to stratēģisku un finansiāli pamatotu.

Vairāk nekā desmit dažādu onkoloģijas ārstu un pacientu organizāciju nosūtījušas kopīgu vēstuli augstākajām valsts amatpersonām ar aicinājumu aicina kārtējo reizi neatlikt finansējumu onkoloģijai un iesaistīties lemšanā par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai, informēja organizācijās.

Palielinās onkoloģisko pacientu skaits ar ļoti daudzveidīgiem funkcionēšanas traucējumiem, proti, fiziskiem, emocionāliem un arī kognitīviem, norādīts Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītājas Andas Nulles priekšlikumos Veselības ministrijai (VM).

Veselības ministrijā top Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurās izvērtēta situācija sabiedrības veselībā un nosprausti mērķi turpmākajiem gadiem. Tomēr pamatnostādnēs trūkst rezultatīvo mērķu, kurus Latvija vēlētos sasniegt sabiedrības veselības jomā, piemēram, onkoloģijā, skaidri paužot ieguvumu pacientiem un sabiedrībai kopumā, kas izteikts dzīvildzes pieaugumā un slimības izskaušanā.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā drīzumā uzsāks vakcinēt pret Covid-19 pirmreizēji diagnosticētos pacientus ar onkoloģiskām, onkohematoloģiskām saslimšanām un perifērisko asiņu cilmes šūnu donorus. Lai lieki neapgrūtinātu šos pacientus (un donorus) ar papildu pienākumiem, tad ārstējošais ārsts veiks visas nepieciešamās darbības - pieteiks onkoloģiskos pacientus vakcinācijai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un turpinās uzraudzīt viņu veselības stāvokli pēc vakcinācijas.

Covid-19 pandēmija ir atstājusi ne tikai emocionālu un finansiālu nospiedumu, bet arī paliekošas sekas veselības aprūpes sistēmā. Neaizsargātākā populācija šādos apstākļos ir pacienti ar onkoloģiskām slimībām. Par šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē stāsta Latvijas onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja dr. Aija Geriņa-Bērziņa.

Trešdien, veicot plānveida Covid-19 skrīningu Latvijas Onkoloģijas centra 4.Abdominālās ķirurģijas nodaļā, Covid-19 infekcija atklāta 21 pacientam, kā arī nodaļā strādājošajiem mediķiem un atbalsta personālam, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ilga Namniece.

Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.