Onkoloģija

Latvijā vēža ārstēšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā tika atvēlēts otrs mazākais finansējums Eiropā - vēl zemāks tas bija vienīgi Rumānijā, liecina jaunākais Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas (EFPIA) ziņojums, kurā iekļauti dati par veselībai atvēlētiem līdzekļiem 31 valstī*.

Onkoloģisko slimību pacientiem pagājušais gads iesākās daudzsološi – veselības budžeta makā bija vairāk naudas ārstēšanai, tajā skaitā jauniem, inovatīviem medikamentiem. Tomēr vēža pacientu ārstēšanas pieejamībā esošās problēmas vēža pacientiem ļauj secināt, ka veselības aprūpe noteiktām pacientu grupām ir atkarīga no politiķu vēlmes pievērsties tam vai citam jautājumam.

Šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē, kas valsts mērogā vēl pirms pāris gadiem tika pasludināta par veselības jomas prioritāti, var raksturot gandrīz kā traģisku. Jau patlaban Liepājas un Daugavpils slimnīcās resursu trūkuma dēļ onkoloģijas nodaļās visi vēža slimnieki savlaicīgu terapiju saņemt nevar, pacientiem ir jārēķinās ar milzīgām rindām uz ārstēšanu. Tāpat ir rindas uz ārstu konsīlijiem, kas lemj par pareizāko terapijas taktiku vēža ārstēšanā, kaut šajā ziņā ar lēmumu pieņemšanā nedrīkst pieļaut ne mazāko kavēšanos. Diemžēl iestāžu administrācijas līmenī minētās problēmas ir zināmas, taču efektīvs risinājums un skaidrs rīcības plāns izejai no krīzes joprojām kavējas. No politiķu mutēm dzirdam solījumus, ka nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas valsts vēsturē, bet kad un kādus uzlabojumus var gaidīt vēža pacienti un tie, kas viņus ārstē un aprūpē?

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais "zaļais koridors" bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās, šādu viedokli pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs Armands Sīviņš.

Latvijai jāseko attīstīto valstu praksei un onkoloģijas jomā jāievieš uz rezultātu balstīts aprūpes modelis. Tas ļautu daudz efektīvāk izmantot ierobežoto valsts finansējumu vēža ārstēšanai, jo maksāts tiktu nevis par ārstēšanas kvantitāti, kā patlaban, bet gan kvalitāti, uzskata Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).

Latvijā vadošus onkologus satrauc, ka audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais "zaļais koridors" tiek nepilnīgi izmantots.

Šī intervija galvenokārt veltīta vīriešiem, viņu veselības stāvoklim. Jo aprunāties ar ārsti radioloģi – diagnostiķi Aiju MEDNI mani rosināja tieši vīrieši, kuri ar viņu tikušies.

Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu.

Jau trešo gadu uz Latvijas Onkoloģijas centru pie pacientiem dodas brīvprātīgie no biedrības "Svētās Ģimenes Māja". Brīvprātīgie ir blakus smagajā atveseļošanās posmā, lai uzklausītu, mierinātu, palasītu grāmatu, izvestu pastaigā. Biedrības "Svētās Ģimenes Mājas" brīvprātīgo saimē šobrīd ir 80 dalībnieki, bet cilvēku, kuri varētu vienkārši aprunāties ar tiem, kuri cīnās ar diagnozi vēzis, aizvien vēl pietrūkst. Tāpēc biedrība uzsāk jaunas brīvprātīgo grupas apmācības.

Biotehnoloģiju uzņēmums Rigvir grupa pēc savas iniciatīvas pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu Rigvir izplatīšanu Latvijas teritorijā, saglabājot spēkā esošo reģistrāciju.

Ieviešot zaļo koridoru onkoloģijā, vēža slimniekiem ir uzlabojusies diagnostikas pieejamība un ārstēšana var tikt uzsākta ātrāk, taču zaļajam koridoram ir ievērojami ierobežojumi pacientu ārstēšanas, rehabilitācijas un uzraudzības jomās, secinājusi Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) pētījumā Pacientu plūsmas onkoloģijā (zaļā koridora) novērtējums par 2017. un 2018.gadu.

No 8.līdz 10.februārim tirdzniecības centrā "Spicē" norisināsies labdarības tirdziņš "No sirds sirdij", kurā varēs iegādāties pašmāju amatnieku, rokdarbu meistaru un cilvēku pašu rokām izgatavotus ziedojumus.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" nākamgad piedāvās psihosociālās rehabilitācijas 35 programmas onkoloģijas pacientu atbalstīšanai, informēja biedrības valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Valsts Patoloģijas centra izveide un attīstība, ieviešot jaunas tehnoloģijas un metodes, būtiski uzlabos onkoloģisko un citu slimību diagnosticēšanu un divreiz vai pat trīsreiz paātrinās laiku līdz precīzai diagnozei, kas ir ļoti svarīgi, lai uzsāktu savlaicīgu, it īpaši vēža gadījumā – personalizētu ārstēšanu.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks aicina pieteikties valsts apmaksātām onkoloģisko pacientu un viņu tuvinieku psihosociālās rehabilitācijas programmām rudenī un ziemā.

Vienīgā staru terapijas iekārta – lineārais paātrinātājs –, ko izmanto vēža pacientu ārstēšanā, Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā pašlaik ir remontā, un šī nav pirmā reize šogad, kad iekārta salūzusi. Lai gan ieteicamais šādu iekārtu izmantošanas laiks ir astoņi līdz desmit gadu, Stradiņa slimnīcas iekārta nokalpojusi vairāk nekā desmit gadu, taču, tā kā citas staru iekārtas slimnīcā vienkārši nav un pacientus atstāt bez ārstēšanas nevar, tā reizi ceturksnī labota ar cerību, ka kādu laiku vēl spēs pacientiem palīdzēt.

Kompensējamo zāļu saraktā ir iekļauts melanomas ārstēšanai nepieciešamais medikaments "Keytruda", par kura kompensēšanu sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" iedzīvotāji savāca 10 000 parakstus,informēja Nacionālajā veselības dienestā.

Valsts varētu finansēt psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, šodien pēc tikšanās ar onkoloģijas pacientu sabiedriskajām organizācijām sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Latvijā strauji pieaug jaunu cilvēku saslimstība ar ādas vēzi, sākot jau no 35 gadu vecuma, šodien kampaņas "Necepies!", kurā aicinās atbildīgi izturēties pret atrašanos saulē un solārijos, atklāšanā sacīja onkoloģe Dace Baltiņa.

Onkoloģijas paciente Tatjana Bičika, kura slimo ar melanomu, rosina ikvienu parakstīties par iniciatīvu, lai Latvijā modernas zāles tiktu kompensētas visiem ādas vēža pacientiem, ne tikai tiem, kuriem ir viena veida melanomas saslimšana.