Palielinās onkoloģisko pacientu skaits ar ļoti daudzveidīgiem funkcionēšanas traucējumiem, proti, fiziskiem, emocionāliem un arī kognitīviem, norādīts Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītājas Andas Nulles priekšlikumos Veselības ministrijai (VM).
Vēršoties VM, ministrijas galvenā speciāliste rehabilitācijā norāda, ka šie traucējumi ir saistīti ar slimību vai ārstēšanas blakusefektiem un kopumā rada ilgstošus cilvēka funkcionēšanas traucējumus mobilitātes, pašaprūpes, aktivitāšu un dalības jomās. Līdz ar to speciālisti argumentē, ka, pacientiem nenodrošinot rehabilitāciju un iespējami augstu dzīves kvalitāti, tiek samazināta atdeve no onkoloģisko pacientu diagnostikā un ārstēšanā ieguldītajiem resursiem.
Ārste skaidro, ka onkoloģisko pacientu rehabilitācija ir svarīgs sabiedrības veselības jautājums, ņemot vērā, ka onkoloģisko slimību incidence ir palielinājusies. Vienlaikus, sakarā ar agrīnāku, precīzāku onkoloģisko slimību diagnostiku un sekmīgu ārstēšanu pieaudzis arī onkoloģisko pacientu izdzīvošanas rādītājs.
Šobrīd VM top jauns Onkoloģijas plāns 2022. līdz 2024.gadam, tāpēc šajā sakarā Nulle ir iezīmējusi virkni priekšlikumu, kuros tostarp aicināts attīstīt onkoloģisko pacientu integratīvu veselības aprūpes modeli. Proti, VM tiek aicināta paredzēt rehabilitācijas speciālistu iesaisti uzreiz pēc diagnozes uzstādīšanas, primārās terapijas laikā, pēc primārās terapijas un arī ilgtermiņā.
Tāpat ieteikts rehabilitācijas pakalpojumus organizēt gan esošajā vispārējā kārtībā, gan veicināt specializētu onkoloģisko pacientu rehabilitācijas programmu attīstību atbilstoši ārstniecības iestāžu profiliem un profesionālai kapacitātei.
Speciāliste arī iesaka nodrošināt akūto, subakūto, ilgtermiņa rehabilitāciju stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoru pakalpojumu pieejamību visās ārstniecības iestādēs, kas veic primāro onkoloģisko pacientu diagnostiku un ārstēšanu.
Nulles ieskatā, onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem audzēja veids, lokalizācija vai pielietojamā ārstēšana ar lielāko varbūtību izraisīs funkcionēšanas traucējumus, būtu jānodrošina agrīnu rehabilitācijas speciālista iesaisti. Savukārt akūtās rehabilitācijas stacionāra pakalpojumus eksperte iesaka plānot vismaz trīs ceturtdaļām no onkoloģiskajiem pacientiem vienreizējas konsultācijas vai funkcionālo speciālistu terapijas veidā.
Turpretim subakūto rehabilitāciju, pēc Nulles paustā, būtu jāplāno atbilstoši funkcionēšanas ierobežojumiem vismaz pusei no akūto ārstēšanu pabeigušajiem pacientiem. Tāpat ārste iesaka paredzēt rehabilitācijas speciālista piesaisti onkoloģiskajos konsīlijos, lai ārstēšanas plānus harmonizētu ar ārstēšanas laikā nepieciešamajiem rehabilitācijas pasākumiem.
Cita starp speciālistes priekšlikumos parādās aicinājums izstrādāt izstrādāt novērtēšanas kritērijus onkoloģisko pacientu nosūtīšanai uz rehabilitāciju vai paliatīvo aprūpi, kā arī veikt Starptautiskās funkcionēšanas klasifikācijas ar onkoloģiskām slimībām saistīto pamatkopu tulkojumu un adaptāciju latviešu valodā.
Ekspertes priekšlikumi arī paredz veselības aprūpes speciālistu izglītošanu onkoloģiskās rehabilitācijas jomā, lai mazinātu onkoloģisko pacientu "stigmatizāciju" pat veselības aprūpes profesionāļu vidū. Turklāt Nulle arī iesaka uzlabot tehnisko palīglīdzekļu pieejamību atbilstoši funkcionēšanas traucējumiem un plānot valsts finansējumu krūts vēža pacientēm krūts implantu plastiskai ķirurģijai.
Rehabilitācijas centra vadītājas ieskatā, arī būtu jāattīsta psihoemocinālā atbalsta un fizisko aktivitāšu grupu izveide.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti akcentējuši onkoloģijas nozari kā vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm.
Paralēli, šobrīd VM strādā pie jauna Onkoloģijas plāna. VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē apstiprināja, ka maija beigās šajā plānā būs sagatavoti jau konkrēti līdzekļu apmēri, kā arī sagatavotas jaunās manipulācijas un tarifu pārrēķins.
Janka sēdē arī prezentēja VM Onkoloģijas domnīcu apkopojumu, un viens no galvenajiem secinājumiem bijis, ka šobrīd ir nepieciešams moderns vēža reģistrs. "Mums pietrūkst datu, tos nevar analizēt, un tie nav vienuviet," sacīja VM pārstāve, papildinot, ka tostarp ir jānodefinē, kas būs šajā reģistrā, un jāsaprot, kā tas strādās no informāciju tehnoloģiju viedokļa.
Tāpat domnīcā iezīmēta nepieciešamība pēc koordinēta pacientu ceļa, turklāt šajā kontekstā Janka uzsvēra, ka vajadzētu ieviest arī pacientu koordinatorus. Cita starpā domnīcā arī secināts, ka nepieciešams virzīties uz personalizēto medicīnu, tādējādi paredzot, ka, ieviešot jaunus, inovatīvus medikamentus, pacientam jānodrošina arī biomarķieri.
Pēc Jankas paustā, akcents būtu arī jāliek uz skrīninga kvalitātes un kvantitātes celšanu, kā arī cilvēkresursu pieejamības un kompetences celšanu. Tāpat būtiski VM pārstāves ieskatā ir, lai valsts darbotos un plānoto pasākumus atbilstoši vienotām vadlīnijām. Reizē būtu arī jāvirzās tālāk ar pacientu dinamiskās novēršanas nodrošināšanu, piebilda Janka.
