Onkoloģija

Vēstulē amatpersonām Latvijas Onkologu asociācija (LOA) un Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) prasa 2021.gada valsts budžetā iekļaut finansējumu vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā, lai pacientiem nodrošinātu inovatīvas zāles, marķierus, komplicētus izmeklējumus un iekārtas, kā arī sarežģītas un rekonstruktīvas operācijas, informēja organizāciju pārstāvji.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Latvijā joprojām nav kvalitatīva vēža reģistra, un tas ir viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik Latvijā. Reģistram ne tikai jāuzskaita, cik mūsu valstī ir onkoloģijas pacientu, bet jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot ne tikai ārstēšanās rezultātiem, bet arī naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Šādu viedokli pauž Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs onkoķirurgs Jānis Eglītis.

Par personalizēto jeb precīzijas medicīnu tiek runāts dažādu medicīnas nozaru, tostarp kardioloģijas un endokrinoloģijas, kontekstā, bet šoreiz – par onkoloģiju. «Vēsturiski raugoties, mērķterapijas medikamentus nosacīti var saistīt jau ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, kopš krūts vēža ārstēšanā izmanto hormonu terapijas medikamentu, kura iedarbība vērsta uz estrogēnu receptoriem, ja pierādīts, ka audzējs ir hormonu receptoru pozitīvs. Bet, protams, mūsdienās, pateicoties molekulārās bioloģijas pētījumiem, sasniegta pavisam cita pakāpe, iespējams noteikt ļoti specifiskas izmaiņas un to, kā medikamenti darbosies, piemēram, plaušu vēža, melanomas vai krūts vēža gadījumā, un attīstība šajā virzienā turpināsies,» stāsta Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis.

Mana sievasmāte bija onkoloģe. Mirdza Rošonoka. Laiku pa laikam redzēju viņu mājās raudam, ja kaut ko kaut kādu iemeslu dēļ nebija izdevies darbā padarīt kā nākas.

LTV ziņu dienesta un LSM.lv izpētes projekta "Diagnoze - vēzis" pirmie raidījumi ir pamatīgi satricinājuši sabiedrību. Šūmējas onkologi, šūmējas pacienti, un šūmējas atbalstītāji un draugi. Galvenais satraukuma "vaininieks" ir LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par ārstu "slikto" attieksmi. Protams, ka uz LTV lūgumu pastāstīt savu stāstu atsaucās tikai tie, kam sirdī palicis rūgtums vai pat dziļa neapmierinātība. Jo tie, kam ārstēšanās veicās labi, neuzskatīja par vajadzīgu zvanīt, līdz ar to 200 neapmierināto zvani pret 80 000 kopējo vēža pacientu Latvijā ir salīdzinoši mazs skaitlis. Attieksme ir ļoti subjektīva un grūti izmērāma lieta. Mēs, pacientu organizācijas, iestājamies PAR onkologiem un ķīmijterapeitiem, pret ārstu vainošanu, pret pacientu un ārstu savstarpējo kūdīšanu un konfrontēšanu, tomēr mums jāatzīst, ka komunikācijas problēmas pastāv, tāpat kā gadiem pastāv dziļas problēmas visā onkoloģijas nozarē.

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas Televīzijas nule aizsāktā multimediālā projekta „Diagnoze – vēzis” pirmajiem raidījumiem un publikācijām. Gaidījām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstītu onkoloģijas nozares problēmu analīzi, taču redzam subjektīvu, virspusēju, emocionālu skatījumu uz pacientu un ārstu attiecībām.

Latvijā vēža ārstēšanai vidēji uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā tika atvēlēts otrs mazākais finansējums Eiropā - vēl zemāks tas bija vienīgi Rumānijā, liecina jaunākais Eiropas Farmaceitisko ražotāju un asociāciju federācijas (EFPIA) ziņojums, kurā iekļauti dati par veselībai atvēlētiem līdzekļiem 31 valstī*.

Onkoloģisko slimību pacientiem pagājušais gads iesākās daudzsološi – veselības budžeta makā bija vairāk naudas ārstēšanai, tajā skaitā jauniem, inovatīviem medikamentiem. Tomēr vēža pacientu ārstēšanas pieejamībā esošās problēmas vēža pacientiem ļauj secināt, ka veselības aprūpe noteiktām pacientu grupām ir atkarīga no politiķu vēlmes pievērsties tam vai citam jautājumam.

Šī brīža situāciju onkoloģijas nozarē, kas valsts mērogā vēl pirms pāris gadiem tika pasludināta par veselības jomas prioritāti, var raksturot gandrīz kā traģisku. Jau patlaban Liepājas un Daugavpils slimnīcās resursu trūkuma dēļ onkoloģijas nodaļās visi vēža slimnieki savlaicīgu terapiju saņemt nevar, pacientiem ir jārēķinās ar milzīgām rindām uz ārstēšanu. Tāpat ir rindas uz ārstu konsīlijiem, kas lemj par pareizāko terapijas taktiku vēža ārstēšanā, kaut šajā ziņā ar lēmumu pieņemšanā nedrīkst pieļaut ne mazāko kavēšanos. Diemžēl iestāžu administrācijas līmenī minētās problēmas ir zināmas, taču efektīvs risinājums un skaidrs rīcības plāns izejai no krīzes joprojām kavējas. No politiķu mutēm dzirdam solījumus, ka nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas valsts vēsturē, bet kad un kādus uzlabojumus var gaidīt vēža pacienti un tie, kas viņus ārstē un aprūpē?

Audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais "zaļais koridors" bija lozungs uz īsu brīdi, jo šobrīd tas kļūst arvien garāks, turklāt pieejamība izmeklējumiem un ķīmijterapijai kritiski pasliktinās, šādu viedokli pauda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs Armands Sīviņš.

Latvijai jāseko attīstīto valstu praksei un onkoloģijas jomā jāievieš uz rezultātu balstīts aprūpes modelis. Tas ļautu daudz efektīvāk izmantot ierobežoto valsts finansējumu vēža ārstēšanai, jo maksāts tiktu nevis par ārstēšanas kvantitāti, kā patlaban, bet gan kvalitāti, uzskata Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA).

Latvijā vadošus onkologus satrauc, ka audzēju primārās diagnostikas sistēma jeb tā sauktais "zaļais koridors" tiek nepilnīgi izmantots.

Šī intervija galvenokārt veltīta vīriešiem, viņu veselības stāvoklim. Jo aprunāties ar ārsti radioloģi – diagnostiķi Aiju MEDNI mani rosināja tieši vīrieši, kuri ar viņu tikušies.

Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem, paužot neapmierinātību ar lēno onkoloģijas reformas gaitu.

Jau trešo gadu uz Latvijas Onkoloģijas centru pie pacientiem dodas brīvprātīgie no biedrības "Svētās Ģimenes Māja". Brīvprātīgie ir blakus smagajā atveseļošanās posmā, lai uzklausītu, mierinātu, palasītu grāmatu, izvestu pastaigā. Biedrības "Svētās Ģimenes Mājas" brīvprātīgo saimē šobrīd ir 80 dalībnieki, bet cilvēku, kuri varētu vienkārši aprunāties ar tiem, kuri cīnās ar diagnozi vēzis, aizvien vēl pietrūkst. Tāpēc biedrība uzsāk jaunas brīvprātīgo grupas apmācības.

Biotehnoloģiju uzņēmums Rigvir grupa pēc savas iniciatīvas pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu Rigvir izplatīšanu Latvijas teritorijā, saglabājot spēkā esošo reģistrāciju.

Ieviešot zaļo koridoru onkoloģijā, vēža slimniekiem ir uzlabojusies diagnostikas pieejamība un ārstēšana var tikt uzsākta ātrāk, taču zaļajam koridoram ir ievērojami ierobežojumi pacientu ārstēšanas, rehabilitācijas un uzraudzības jomās, secinājusi Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) pētījumā Pacientu plūsmas onkoloģijā (zaļā koridora) novērtējums par 2017. un 2018.gadu.

No 8.līdz 10.februārim tirdzniecības centrā "Spicē" norisināsies labdarības tirdziņš "No sirds sirdij", kurā varēs iegādāties pašmāju amatnieku, rokdarbu meistaru un cilvēku pašu rokām izgatavotus ziedojumus.