Latvija vēža ārstēšanai piešķirto finansējumu apjoma ziņā atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropā, vēl sliktāk klājas vienīgi Rumānijā.
Ik gadu cīņu ar vēzi zaudē ap 6000 mūsu valsts iedzīvotāju. Nieru vēzis ir desmit izplatītāko vēžu skaitā ar pieaugošu tendenci - apmēram 20-30% ir ielaisti jau pašā sākumā.
Vēža priekšā dzīvība ir trausla, un aiz katra šāda gadījuma atrodas apjucis, sāpināts, bet dzīvot ļoti gribošs cilvēks. “Tas notika pavisam nejauši. Man bija paredzēts cits izmeklējums. Es aizgāju pie ārsta, un ārsts man saka: “Ja mēs skatāmies tikai to orgānu, tad maksa būs viena, bet, ja piemaksāsiet vēl piecus eiro, apskatīsimies visu vēdera dobumu.” Protams, teicu, ja jau esmu atnākusi, kāpēc gan ne! Un tā es arī uzzināju. Pirmkārt, tas bija šoks, un, otrkārt, tā bija neticība. Es neticēju, ka man tas ir,” atceras nieru vēža paciente Ieva.
Paula Stradiņa KUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne atklāj bezspēcību situācijas priekšā: “Nereti notiek tā, ka viss mūsu pielietojamo kompensācijas sistēmā ierakstīto medikamentu klāsts ir izsmelts, bet slimība turpina progresēt. Tad ir nākamais posms, kad mēs sakām - valsts nekompensē šos medikamentus, bet pasaulē tāds medikaments ir. Tas tomēr ir tāds lūgums, uz ko lielākoties mēs saņemam negatīvu atbildi. Lielākajā daļā Eiropas attīstīto valstu kārtība ir absolūti citāda.”
“Bēdīgākā ir apziņa - ja būtu citā valstī, ārstēšana būtu pieejama un pati par sevi saprotama, bet šeit cilvēkiem ir jālūdz palīdzība, un tas noteikti nav pieļaujams. Šobrīd ir ziedojumi, kuri tiek lūgti apmēram par 800 000. Bet tas nav pareizi, jo, manuprāt, nevar būt tā, ka tava dzīvība ir kā laimes spēle - izdosies savākt vai neizdosies,” piebilst Onkoloģijas pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe.
Jau ziņots: lai saglabātu stabilu vēža ārstniecības nepārtrauktību, 2021. gadā papildus ir nepieciešami 10 miljoni eiro. Tāpat papildu finansējums ir nepieciešams arī turpmākai ārstniecībai.