Veselības ministrijā top Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurās izvērtēta situācija sabiedrības veselībā un nosprausti mērķi turpmākajiem gadiem. Tomēr pamatnostādnēs trūkst rezultatīvo mērķu, kurus Latvija vēlētos sasniegt sabiedrības veselības jomā, piemēram, onkoloģijā, skaidri paužot ieguvumu pacientiem un sabiedrībai kopumā, kas izteikts dzīvildzes pieaugumā un slimības izskaušanā.
Vēža pacientu organizācijas un onkologi stingri iesaka izcelt onkoloģiju kā atsevišķu rīcības virzienu, jo tās prioritāti pamato gan skaudrā situācija Latvijā onkoloģijas jomā, gan Eiropas Komisijas izceltā prioritāte - vēža apkarošana, kam ir skaidrs rīcības plāns, mērķis un atbilstošs finansējums. Pacientu organizācijas kopā onkoloģijas vadošajiem ekspertiem sagatavojušas konkrētus priekšlikumus pamatnostādnēm. Būtiskākais ierosinājums ir veselības politikā noteikt konkrētu rezultatīvo rādītāju: līdz 2030. gadam nodrošināt 70 procentiem onkoloģisko pacientu desmit gadu dzīvildzi.
Pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” jau kopš paša sākuma seko sabiedrības veselības pamatnostādņu tapšanas gaitai un aktīvi ir iesaistījusies priekšlikumu izstrādē. “Esam uzrakstījuši vairākas vēstules ar saviem ieteikumiem, bet sākotnēji lielākā daļa no mūsu priekšlikumiem vispār netika ņemti vērā, un mēs, protams, rakstījām vēl un vēl. Sākoties publiskajai šo pamatnostādņu apspriešanai mēs kā pacienti jau kopā ar ārstiem onkologiem un onkologiem ķīmijterapeitiem sagatavojām kopīgu nostāju un nosūtījām vēlreiz Veselības ministrijai,” stāsta pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa. Neatlaidība un uz pierādījumiem balstītu priekšlikumu iesniegšana ir tas, kāpēc, pēc Olgas Valciņas domām, atbildīgās iestādes un amatpersonas ir sākušas uzklausīt pacientu organizācijas. “Mēs ejam kopā ar mediķiem, un ikviens mūsu viedoklis ir pamatots, ikviens priekšlikums ir izsvērts,” uzsver pacientu pārstāve.
Olga Valciņa norāda, ka viens no kopīgās cīņas panākumiem ir Veselības ministrijas apņemšanās izstrādāt Onkoloģijas attīstības plānu, jo sākotnēji valdīja uzskats, ka pietiks tikai ar “jumta” dokumentu, proti, sabiedrības veselības pamatnostādnēm, kas tomēr satura ziņā ir ļoti plašs dokuments, kas nekoncentrējas uz vienu veselības nozari. Savukārt onkoloģijas pacienti un mediķi, kuri strādā šajā nozarē, vēlas, lai onkoloģiju pasludina par prioritāti un atbilstoši tam arī rīkojas. Tātad jābūt plānam arī onkoloģijā, kas seko sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem lielajiem mērķiem.
Runājot par Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Olga Valciņa uzsver, ka diemžēl šajā dokumentā nav iekļauts rezultatīvais rādītājs, kas ir absolūti nepieciešams onkoloģijas nozarē, lai panāktu reālas izmaiņas un uzlabojumu. “Eiropa ir pasludinājusi onkoloģijas nozari kā prioritāti numur viens, un tas, ko mēs, gan pacienti, gan ārsti, vēlamies, lai arī šajās pamatnostādnēs onkoloģijas jautājumi ir nodalīti atsevišķi,” saka pacientu pārstāve. “Vislielākā mūsu prasība ir šajā dokumentā noteikt jaunu rezultatīvo rādītāju - līdz 2030. gadam nodrošināt 70 procentiem vēža pacientu vismaz 10 gadu dzīvildzi, no kā izriet arī pārējie uzdevumi onkoloģijas nozarē.” Nenosakot konkrētu kritēriju, neizvirzot konkrētus mērķus, ko mēs vēlamies sasniegt, mums nebūs atskaites punkta, kā mērīt situāciju onkoloģijas nozarē. “Mēs atkal varēsim čīkstēt, ka mums nav zāļu, ka esam Eiropā pēdējā vietā pēc finansējuma veselības nozarei un citiem rādītājiem, bet tas lielā mērā ir tāpēc, ka mums līdz šim nav bijis lielā izmērāmā mērķa,” ir pārliecināta Olga Valciņa. Šāda kritērija izvirzīšana arī mudinātu beidzot sakārtot vēža reģistru, datus, jo … arī šī, visām Eiropas valstīm tik pašsaprotamā lieta, Latvijā nav sakārtota.
Šāda kritērija un mērķa noteikšana ir svarīga, lai “mums būtu, uz ko tiekties”. Un tas nav tikai vēža pacientu interesēs, jo bez izmērāma mērķa, mums nav cerību uz attīstību. Olga Valciņa uzsver, ka šim mērķim noteikti ir jābūt pamatnostādnēs, savukārt mazāki mērķi, uzdevumi jāatspoguļo onkoloģijas plānā, kur jāizvirza apņemšanās un sasniedzamie rezultāti tādās jomās kā vēža skrīnings, pacientu ceļš, personalizētā medicīna, pakalpojumu pieejamība, ārstniecība, reģistrs un dati.
Ilgstoši par onkoloģijas jomas prioritāti cīnās šīs jomas eksperti, onkologi un onkologi ķīmijterapeiti; priekšlikumus Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam mediķi un nozares profesionālās organizācijas kopā ar pacientiem iesnieguši Veselības ministrijā. Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs asociētais profesors Jānis Eglītis norāda, ka priekšlikumu noteikt onkoloģiju kā prioritāru jomu rekomendē Eiropas Komisija. To paredz Eiropas Vēža plāns un Eiropas Komisijas stratēģiskais plāns, un šim ieteikumam ir oficiāls rekomendācijas raksturs. Tam būtu jāseko arī Latvijai. Līdzīgi kā vēža pacientu organizācijas, arī ārstu profesionālās asociācijas uzsver, ka noteikti pamatnostādnes ir jāpapildina ar konkrētu rādītāju: panākt, ka 70 procentiem vēža pacientu līdz 2030. gadam ir novērojama vismaz desmit gadu dzīvildze. J. Eglītis skaidro: galvenais mērķis ir izglābt vēza pacientu dzīvības un novērst vēža pacientu pieaugumu, Latvijai tas nozīmētu panākt labāku profilaksi un ārstēšanu, vairāk izglābtu dzīvību un labāku dzīves kvalitāti pacientiem.
Otra prioritāte: Latvijai ir nepieciešams darboties spējīgs ilgtermiņa plāns veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai onkoloģijas jomā, un šajā plānā jānosaka konkrētas prioritātes. Plānam jābūt realizējamam un ar atbilstoši ieplānotu finansējumu. Onkoloģijā prioritārie virzieni līdz 2027. gadam ir vairāki, norāda J. Eglītis. Viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik ir kvalitatīvs vēža reģistrs. Šādā datu bāzē jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot gan ārstēšanās rezultātiem, gan naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Bez vēža reģistra kā prioritātes, kurā jābūt arī skaidri sasniedzamiem rezultātiem, ir skrīnings, par ko onkologi runā vairākus gadus pēc kārtas, bet kur uzlabojumu nav vai arī tie ir ļoti lēni; pacienta ceļš onkoloģijā (kā nodrošināt vēža pacienta aprūpi, sākot no pašas pirmās reizes, kad ar aizdomām par saslimšanu viņš ir nonācis ārsta kabinetā); diagnostika; personalizētā medicīna un vēža centrs. “Mums ir virkne jautājumu, kas ir jārisina tūlīt. Tā ir mūsdienīga molekulārā bioloģija un diagnostika, jo pašlaik ir pieejamas metodes, kas spēj diagnosticēt vairākus vēžu paveidus izraisošas mutācijas. To var izdarīt, veicot biomarķieru testus. Ja analīzēs tiek atrasti mutāciju receptori, tad ir jābūt pieejamām arī zālēm ārstēšanai. Diemžēl šajā daļā trūkst vairāku desmitu miljonu eiro,” uzsver onkologs.
Arī Onkologi ķīmijterapeiti jau vairākas reizes ir pievērsuši politiķu uzmanību virknei problēmu, kas saistītas ar vēža pacientu ārstēšanu, sākot no valsts apmaksātiem biomarķieriem (pašlaik valsts neapmaksā), līdz jauno medikamentu pieejamībai. Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa norāda, ka pamatnostādnēs ir jāidentificē nepieciešamais finansējuma apjoms onkoloģijas medikamentu (tās ir gan zāles, gan citi medikamenti) nodrošināšanai līdz 2027. gadam. Latvijā ir garākais laiks līdz onkoloģijas zāļu pieejamībai - nereti tie ir daudzi gadi, kopš medikaments ir reģistrēts Eiropas Zāļu aģentūrā. 2021. gada martā iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā ir pieteikti 26 medikamenti, no tiem 14 ir izvērtēti, 12 gaida. Puse no medikamentiem ir plaušu vēža un krūts vēža ārstēšanai, kas ir vienas no visbiežāk sastopamajām vēža lokalizācijām pacientiem. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka budžetā ir nepieciešami vismaz 28 miljoni eiro šo zāļu iekļaušanai un apmaksai. Ja salīdzinām ar citu valstu praksi, onkoloģijas pacients Latvijā daudzos gadījumos nesaņem tādu pašu ārstēšanu un medikamentozo terapiju kā citur Eiropā, kas varētu pagarināt viņa dzīvildzi par daudziem gadiem vai arī uzlabot dzīves kvalitāti, piemēram, vēža attīstību nosakošo mutāciju testi, ko lieto, lai noteiktu, kāda mērķterapija cilvēkam varētu palīdzēt, vērtē onkologi ķīmijterapeiti.
Nozares finansējuma jautājumu uzsver arī pacienti - tā ir aktuāla problēma Latvijā vēža ārstēšanā, tāpēc arī viena pacientu organizāciju no prasībām ir skaidri nodefinēt finansējuma palielinājumu onkoloģijas nozarei. “Zināmā mērā mēs prasām “akmenī iecirstas” summas, lai būtu skaidrība, kā mēs plānojam turpmāko onkoloģijas attīstību,” skaidro Olga Valciņa. “Diemžēl katrs politiķu sasaukums nāk ar savām idejām, kas nav peļami, bet vienlaikus politiķi var pateikt, ka “mēs neko nezinām, kas tur iepriekš nolemts, mums tagad naudas nav”. Papildus nepieciešamā finansējuma noteikšana ir pacientu interesēs, lai saprastu, uz ko virzās onkoloģijas nozare.”
Diemžēl joprojām daudziem vēža pacientiem, lai saņemtu zāles vēža ārstēšanai, ir jāmeklē ziedotāju atbalsts, jāmeklē iespēja iesaistīties klīniskajos pētījumos, jādodas uz ārzemēm ārstēties.
Olga Valciņa apstiprina: “Joprojām virknei onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai zāļu nav, proti, zāles ir, un lielākajā daļā Eiropas tās pacientiem ir pieejamas, bet Latvijā tās nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā. Ja jums nepaveicas un esat saslimis ar vēzi, kuram nav zāļu, tad jums kā pacientam jāiet viss šis sarežģītais ceļš, faktiski paļaujoties tikai uz ziedojumiem, klīniskajiem pētījumiem.”
Pacientu organizācijas pieprasa pamatnostādnēs noteikt, ka līdz 2030. gadam onkoloģijas finansējumā Latvija sasniedz Eiropas vidējo rādītāju. Pašlaik mēs esam pirmspēdējā vietā, tieši virs Rumānijas. “Ja konkrēts finansējums netiek noteikts, mēs pat nevaram sekot, vai un kad šis finansējums ir pieprasīts, līdz ar to, tas ir rīks, kā mums sasniegt mērķi,” Olga Valciņa atbild uz Neatkarīgās repliku par to, ka arī līdz šim konkrēts finansējums ir iekļauts dažādos plānos, tomēr nereti vienkārši nav piešķirts. “Sabiedrībai būs iespēja sekot, kā amatpersonas un politiķi rīkojas šajā situācijā,” uzsver Olga Valciņa. Jāatceras, ka vēža zāļu finansēšanā Latvija ļoti atpaliek arī no Lietuvas un Igaunijas, kur pērn zāļu budžets ir būtiski palielināts, bet Latvijā - pacientu ārstēšanai netika piešķirts praktiski nekas. O. Valciņa uzsver: mēs nerunājam tikai par zāļu nosaukumiem un naudu, bet par pacientiem, kuriem nav paveicies piedzimt valstī, kur dzīvībai nepieciešamās zāles kompensē.
Aktuāls ir jautājums, vai mums notiek sistemātisks darbs pie jaunu zāļu iekļaušanas kompensējamo zāļu sistēmā? “Valsts veido gaidīšanas sarakstu, kas ir atkarīgs no pieejamā finansējuma, un tā ir lielākā problēma. Piemēram, krūts vēzis. Kad parādījās jauni dzīvību glābjoši medikamenti, pagāja 14 gadi, līdz tos iekļāva Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā. Visur Eiropā, apspriežot ārstēšanas rezultātus, Latviju liek kā slikto piemēru, tieši par šo ilgo gaidīšanas laiku uz zālēm. Zāles glābj dzīvību, visa Eiropa ir atzinusi, ka zāles ir izmaksu efektīvas, bet tajā pašā laikā naudas nav un sievietes turpina mirt,” situāciju raksturo Olga Valciņa. Pēdējos gados gan pavisam nedaudz situācija ir uzlabojusies arī zāļu pieejamība, tomēr tas nedrīkst būt atkarīgs tikai no tā, būs vai nebūs nauda noteiktajā gadā. Pacientu organizācijas uzsver, ka ir jādefinē termiņš, cik ilgā laikā medikamentu, kurš ir Eiropā atzīts un kura efektivitāte ir pierādīta, iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā, un tas nonāk pie pacientiem. Eiropā tie ir vidēji divi trīs gadi. Kā saka Olga Valciņa: “Mēs arī neprasām, lai tas notiek nākamajā dienā, bet, piedodiet, ne jau pēc 14 gadiem!”
