Rīgā notiks onkoloģijas jomā Baltijā unikāls pasākums – Eiropas onkoloģisko pacientu organizāciju kongress, kurā pacienti vēlas ne tikai vispārīgi runāt par problēmām vēža ārstēšanā Austrumeiropas valstīs, bet arī aicināt lēmumpieņēmējus spert konkrētus soļus, lai novērstu nevienlīdzību vēža diagnostikā un ārstēšanā.
Lai arī onkoloģiskās slimības mūsu dienās ir uzskatāmas par hroniskām, diemžēl daudzās valstīs pacientu bailes saslimt un nomirt no “nepareizā vēža”, jo tam nav valsts apmaksātu medikamentu, ir ļoti lielas. “Onkoalianses” valdes locekle Olga Valciņa norāda, ka vēža pacienti daudzās Eiropas valstīs atrodas nevienlīdzīgā situācijā, kamēr Rietumeiropā šos pašu vēža veidus sekmīgi ārstē un pacienti dzīvo daudzus gadus.
Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība “Onkoalianse” sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Īpašo komiteju vēža uzveikšanai šā gada 18. un 19. martā rīko kongresu “Par vienlīdzību vēža uzveikšanā”. Pasākuma līdzorganizatori ir Centrāleiropā un Austrumeiropā ietekmīgas pacientu organizācijas no Rumānijas, Grieķijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Polijas un citām valstīm, “Neatkarīgajai” pastāstīja apvienībā “Onkoalianse”. Kongresa dalībnieki kopā ar vairāk nekā 30 starptautiski atzītiem ekspertiem - pacientu organizāciju vadītājiem, mācībspēkiem, ārstiem, politiķiem, valstu valdību un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem -
apzinās nevienlīdzības iemeslus vēža aprūpē un aicinās Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstu veselības politikas veidotājus un lēmējus tos novērst,
lai arī šajā Eiropas Savienības daļā dzīvojošie vēža pacienti saņemtu tikpat mūsdienīgu, inovatīvu vēža aprūpi kā Eiropas Savienības labklājības valstīs. Kongresā aicināti uzstāties arī Baltijas valstu veselības ministri, no kuriem sabiedrība gaida izlēmīgu rīcību vēža pacientu ārstēšanas pieejamības nodrošināšanā un nevienlīdzības novēršanā vēža diagnostikas, ārstēšanas, inovatīvu zāļu pieejamības jomās.
Eiropas Parlaments noteicis onkoloģiju par prioritāti un izvirzījis mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka Eiropas Savienībā desmit gadu dzīvildze ir vairāk nekā 70 procentiem onkoloģisko pacientu. Diemžēl līdz šim mērķim Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā vēl ir tāls ceļš. Īpaši sarežģīta situācija ir Austrumeiropas valstīs.
Piemēram, tikai 46 procenti šo reģionu valstu ir ieviesušas dzemdes kakla, krūts un kolorektālā vēža skrīninga programmas, kas nodrošina agrīnu vēža atklāšanu. Arī piecu gadu dzīvildzes rādītāji šajās valstīs ir ievērojami zemāki nekā Eiropas Savienībā kopumā. Piemēram, krūts vēža piecu gadu dzīvildzes rādītājs Rumānijā ir 75 procenti, Polijā - 76 procenti, kamēr Eiropas Savienības piecās attīstītākajās valstīs - 86 procenti. Bulgārijā tikai četri no desmit vēža pacientiem sasniedz piecu gadu dzīvildzi. Savukārt pacienti Čehijas Republikā uz jauna vēža terapijas medikamenta pieejamību gaida trīs reizes ilgāk nekā Austrijā; no desmit jauniem Eiropas Savienībā reģistrētiem vēža medikamentiem Austrijā ir pieejami teju visi, savukārt Polijā - tikai trīs.
“Onkoalianses” valdes locekle Olga Valciņa uzsver:
“Medicīnas progress vēzi arvien biežāk ļauj saukt par hronisku slimību ar garu dzīvildzi, kas ir lieliska, cerīga ziņa, taču cilvēki Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs nedrīkst baidīties saslimt un nomirt no “nepareizā vēža”,
kura ārstēšanai trūkst savlaicīgas diagnostikas, zinošu speciālistu un valsts apmaksātu jaunāko zāļu, kamēr Rietumeiropā šo pašu vēža veidu sekmīgi ārstē un pacienti dzīvo daudzus gadus.”
Pēc kongresa organizatoru domām, nevienlīdzību vēža aprūpē varētu mazināt Eiropas vēža nevienlīdzības reģistra izveide atbilstoši Eiropas Vēža uzveikšanas plānam, kas noteiktu tendences un atšķirības starp dalībvalstīm. Svarīga ir arī nacionālo vēža ārstēšanas izcilības centru izveide un akreditācija, kā arī Eiropas līmenī koordinētas un atbalstītas nacionālo onkoloģijas speciālistu - ķirurgu, ķīmijterapeitu, staru terapijas un radioloģijas speciālistu utt. - apmācība un stažēšanās, kā arī pieredzes un datu apmaiņas iespējas.
Nacionālo valdību līmenī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāpieņem vēža apkarošanas plāni, kas atbilstu Eiropas rekomendācijām un ar atbilstošu budžetu tiktu konsekventi īstenoti, par to ir pārliecināti pasākuma organizatori. “Katrā valstī jāveido uzraudzības komisijas, kas pārrauga vēža uzveikšanas plānu ieviešanu, vērtējot progresu nevienlīdzības mazināšanā,” skaidro Olga Valciņa.
“Kamēr visi vēža veidi nav vienlīdz sekmīgi ārstējami, ir jāpanāk pētniecības un inovāciju ātrāka ieviešana vēža aprūpē. Inovācijām ir jābūt pieejamām, lai glābtu dzīvības un samazinātu ciešanas, tāpēc mūsu mērķis ir panākt, lai ikviens vēža pacients, kam inovācijas ir vajadzīgas, tās tiešām saņemtu,” stāsta Eiropas Melanomas pacientu tīkla dibinātāja Betina Rilla.
Eiropas Parlaments gatavojas drīzumā apstiprināt koordinētu stratēģiju, lai stiprinātu Eiropas spēju cīņai pret vēzi. Pasākumā, kas norisināsies Rīgā, plānots parakstīt atklātu vēstuli, kas tiks nosūtīta Eiropas Parlamenta un Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstu valdībām. Visiem interesentiem jāatgādina, ka pasākumu būs iespēja noskatīties tiešsaistē, taču tam ir jāreģistrējas (vairāk informācijas https://cancerequality.eu/lv/).
