Liela daļa Latvijas cilvēku neuzticas valsts sistēmai un tās spējai palīdzēt onkoloģiskajiem pacientiem, un vēža ārstēšana ir atkarīga tikai no pašu pacientu un tuvinieku uzņēmības, liecina iedzīvotāju aptaujas dati.
Lai gan valsts atbalsts onkoloģijas pacientu ārstēšanai pēdējos gados ir pieaudzis, sabiedrībā joprojām vērojama uzticības plaisa, komentējot iedzīvotāju aptaujas datus, saka Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa.
Vēzis ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū. Ik gadu ļaundabīgu audzēju diagnosticē aptuveni 11 000 cilvēku, trešā daļa no tiem nav sasnieguši 65 gadu vecumu. Statistika liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst ap 6000 vēža slimnieku, turklāt mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem mūsu valstī ir par 15 procentiem augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā mēs ik dienu saskaramies ar vēža pacientu stāstiem par nepieciešamo finansējumu vēža ārstēšanai un aicinājumiem ziedot. Labdarības portālā “ziedot.lv” viena no lielākajām sadaļām ziedojumu piesaistē ir tieši vēža pacientu ārstēšanai - atbalstu zāļu iegādei lūdz krūts, zarnu, dzemdes kakla vēža, plaušu vēža un daudzi citi onkoloģijas pacienti.
Tāpēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktās iedzīvotāju aptaujas dati nepārsteidz. 62 procenti Latvijas iedzīvotāju neuzticas valsts sistēmai un tās spējai palīdzēt onkoloģiskajiem pacientiem,
Cilvēku skaits, kuri pilnībā uzticas valstij šajā jautājumā, ir pavisam neliels - divi procenti, kā arī daļa aptaujāto cilvēku valsts sistēmai drīzāk uzticas, tātad būtībā nav pārliecināti līdzīgi kā tie 11 procenti aptaujāto, kuri patiešām pauda šaubas, kā atbildēt uz šo jautājumu.
Kāda ir atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēki neuzticas valsts spējai palīdzēt vēža saslimšanas gadījumā? Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka Latvijā onkoloģisko slimību ārstēšana ir atkarīga tikai no pašu pacientu un tuvinieku uzņēmības. Tikpat cilvēki pauduši viedokli, ka bieži vien onkoloģiskie pacienti cīnās nevis ar audzēju, bet gan ar birokrātiju un iespēju saņemt ārstēšanos. Cilvēki arī netic valsts atbalstam, jo uzskata, ka lielākais smagums vēža ārstēšanā gulstas uz pašu pacientu un tuvinieku pleciem.
Valsts atbalsts onkoloģijas pacientu ārstēšanai pēdējos gados ir pieaudzis, tomēr sabiedrībā joprojām vērojama uzticības plaisa, to arī apliecina šīs aptaujas rezultāti. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas eksperti norāda, ka pašlaik valsts mērogā svarīgākais uzdevums ir izdarīt mājas darbus, kas palielinātu tieši mērķētu atbalstu onkoloģisko pacientu ārstēšanai. Taču aptaujas rezultāti arī pierāda, ka ļoti būtiski, veicot uzlabojumus pacientu ārstēšanā, ir panākt sadarbību ar pacientu organizācijām, iesaistīt sabiedrību, arī tādā veidā mazināt neuzticību valstij un īpaši - svarīgajai veselības nozarei.
Onkoloģiskās slimības ir ārstējamas, īpaši, ja diagnosticētas pēc iespējas agrīnā stadijā, tomēr svarīgi ir panākt, ka visiem onkoloģiskajiem pacientiem ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt terapijai nepieciešamajiem valsts apmaksātiem inovatīviem medikamentiem. “Pētījumi rāda, ka labākos rezultātus vēža ārstēšanā var sasniegt, ja apvieno standarta ķīmijterapiju, kas Latvijā ir apmaksāta, ar inovatīvajām terapijām, kas visām diagnozēm pie mums diemžēl nav pieejamas,” “Neatkarīgajai” norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa. Turklāt ir onkoloģijas pacienti, kuriem cita varianta, kā ārstēšanās ar inovatīvajām zālēm, nav.
“Lai gan valsts šogad piešķīrusi papildu finansējumu inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas pacientiem, atbalstu saņēma tikai trešā daļa no pacientiem, kas ir nepietiekami,” saka Liene Siliņa.
2022. gadā uz valsts finansētiem inovatīvajiem medikamentiem cerēja 1255 onkoloģiskie pacienti, taču ar esošo finansējumu ārstēšanos šogad uzsāks vien 381 pacients.
Nākamgad šāds atbalsts būs nepieciešams jau 2028 vēža pacientiem, liecina Veselības ministrijas aplēses, kuras minētas Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānā 2022.-2024. gadam. “Šo pacientu atveseļošanās primāri ir atkarīga no valsts sniegtās palīdzības. Valdības spertie soļi norāda uz valsts iesaistes palielināšanos vēža ārstēšanas problemātikā, taču, lai vēža pacienti dzīvotu - atbalstam jābūt precīzam, mērķētam tieši uz pacienta vajadzībām,” uzsver Liene Siliņa. Viņasprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir uzlabot inovatīvo medikamentu pieejamību dažādu audzēju gadījumā, kā arī paplašināt terapijas pieejamību un nepārtrauktību.
