Šāgada kopējais valsts finansējums onkoloģijas pacientu profilaksei un ārstēšanai ir vairāk nekā 137 miljoni eiro, tajā skaitā papildu finansējums – 5,7 miljoni eiro – no tabakas akcīzes ieņēmumiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Kompensējamo zāļu apmaksai onkoloģijas pacientiem ir atvēlēti gandrīz 58 miljoni eiro, tomēr arī šie miljoni nenosedz visas pacientu vajadzības. Papildu finansējums no akcīzes nodokļa ļauj nosegt budžeta deficītu kompensējamām zālēm.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, 2022. gada kopējais valsts finansējums onkoloģijas pacientu profilaksei un ārstēšanai ir 137 310 260 eiro, tajā skaitā piešķirts papildu finansējums 3 513 375 eiro no tabakas akcīzes ieņēmumiem. Lielākā daļa no valsts budžeta finansējuma onkoloģijas pacientu ārstēšanai jeb 57,6 miljoni eiro ir paredzēti valsts kompensējamiem medikamentiem. Savukārt 46,3 miljoni eiro ir novirzīti stacionāro pakalpojumu apmaksai - vēža pacietu ārstēšanai slimnīcā. Sekundāriem ambulatoriem veselības aprūpes pakalpojumiem, piemēram, konsultācijām un izmeklējumiem, ir atvēlēti kopumā 28,6 miljoni eiro.
Operāciju un biopsijas materiālā fluorescences in situ hibridizācijas izmeklējumiem mutāciju noteikšanai budžetā paredzēti 197 724 eiro, bet primārai veselības aprūpei - 1,7 miljoni eiro.
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders “Neatkarīgajai” norādīja, ka šāgada veselības budžetā onkoloģijai piešķirts lielākais papildu finansējums, kāds līdz šim ir bijis - 30 miljoni eiro. Šo naudu Veselības ministrija sadalījusi pa dažādām pozīcijām - tarifu paaugstināšanai onkoloģiskajām operācijām, krūts rekonstrukcijas operācijām sievietēm, vēža pacientu izmeklējumiem, kā arī medikamentiem.
Viens no būtiskiem pasākumiem, ko izdevies ieviest, ņemot vērā papildu naudu, ir dzeltenais koridors. Tā mērķis ir uzlabot pieejamību diagnostiskiem izmeklējumiem pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu. Pacientus novirza prioritārai diagnostisko izmeklējumu veikšanai un noteiktu speciālistu konsultāciju saņemšanai, ja pēc pacienta uzrādītām sūdzībām un simptomiem vai izmeklējumu rezultātiem radušās aizdomas par onkoloģiskās slimības recidīvu. Šiem pacientiem noteiktie izmeklējumi ārstniecības iestādei jānodrošina desmit darba dienu laikā no brīža, kad pacients pierakstās uz izmeklējumiem.
Papildu finansējums ļāvis kompensējamo zāļu sarakstā šogad iekļaut desmit jaunas inovatīvas zāles, nodrošinot inovatīvās terapijas izvēles iespējas olnīcu vēža, prostatas vēža, krūts vēža, nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā un atsevišķu hematoonkoloģisku slimību gadījumā. Sešām zālēm, kas kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas iepriekšējos gados, ir paplašināti kompensācijas nosacījumi, nodrošinot inovatīvo terapiju plašākām pacientu grupām melanomas, krūts vēža, plaušu vēža un limfoleikozes gadījumā. Tāpat jaunas terapijas iekļautas pie mīksto audu sarkomas, aizkuņģa dziedzera vēža un dzemdes kakla vēža, kur līdz šim pacientiem bija pieejama tikai standarta ķīmijterapija.
Tomēr pat ar papildu finansējumu šogad zālēm vēža pacientiem veidojas deficīts kompensējamo zāļu apmaksā.
Onkoloģijas attīstības plānā 2022.-2024. gadam paredzēts, ka medikamentiem šajā gadā bija nepieciešami 50 miljoni eiro, taču 2022. gada budžeta projektā šim mērķim atvēlēti vien 20,18 miljoni eiro,
kas nav puse no plānotā finansējuma. Daļēji šo “caurumu” ļauj mazināt papildus piešķirtais finansējums no tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Veselības ministrijā stāsta, ka papildus piešķirtais finansējums no tabakas akcīzes ieņēmumiem tiek novirzīts onkoloģijas ārstēšanai paredzēto inovatīvo medikamentu apmaksas deficīta daļējai segšanai.
Nacionālā veselības dienesta speciāliste Zinta Rugāja informēja, ka no tabakas akcīzes nodokļa 5,7 miljoni eiro šogad ir novirzīti inovatīvas terapijas apmaksai onkoloģijas pacientiem. 2021. gadā pacientu skaits, kas saņēma ārstēšanos ar inovatīviem medikamentiem, ir dubultojies, un jo vairāk pacientu saņem inovatīvo un mērķterapiju, jo veidojas arvien lielāks deficīts. Lai segtu deficītu (ap 9 miljoni eiro), akcīzes nodokļa ieņēmumi novirzīti šī deficīta segšanai. 2021. gadā par finansējumu - 2,23 miljoni eiro - nodrošināta terapija 283 pacientiem. Šogad ārstēšana ir jāapmaksā pacientiem, kuri jau iepriekš saņēma terapiju, kā arī par akcīzes nodokļa ieņēmumiem pacientu skaitu varēja palielināt par 200, tātad kopumā šogad šī nauda ļauj ārstēties ar moderniem medikamentiem kopumā 483 pacientiem. Viena pacienta vidējās ārstēšanas izmaksas 17 530 eiro.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka atzina, ka nākamā gada budžetā kompensējamiem medikamentiem nepieciešami 98 miljoni eiro. Šādu finansējuma pieprasījumu Veselības ministrija ir iekļāvusi arī onkoplānā, kas vēl nav apstiprināts valdībā.
Tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumi ir novirzīti arī citiem pasākumiem, taču ne visa nauda ir izlietota. Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka uzlabojumiem, proti, dzemdes kakla vēža skrīninga šķidruma citoloģijas metodes ieviešanai, tika piešķirti 245 547 eiro, lai izmeklējumu veiktu 18 888 pacientiem. Pašlaik šis finansējums ir izlietots atbilstoši plānam. Savukārt prostatas vēža skrīningam paredzētais finansējums nav izlietots. Tam tika piešķirti 109 390 eiro. Vēl viens pasākums, kam novirzīja papildu naudu, bija gēnu mutāciju noteikšanai pacientiem ar plaušu vēzi - 298 552 eiro. Pagaidām arī šis finansējums vēl nav izlietots.
