Vakcīnas palīdz nenovecot – tas ir mīts vai patiesība, TV24 skaidroja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Baiba Rozentāle.
Starptautisks ilgtermiņa pētījums liecina, ka vīriešiem novecojot dažādu smadzeņu reģionu apjoms samazinās vairāk nekā sievietēm, tomēr lēnāka smadzeņu novecošanās nepasargā sievietes no Alcheimera slimības, kas ir izplatīta demences forma, attīstības, raksta “Nature News”.
Pēc Kremļa vadītāja Vladimira Putina iniciatīvas Krievija ir ievērojami palielinājusi subsīdijas zinātniskiem projektiem, kas veltīti cīņai pret novecošanos, vēsta izdevums “Le Monde”.
Zinātnieki Amerikas Savienotajās Valstīs veica pētījumu, kurā secināja, ka novecošanās process visstraujāk progresē vecumā no 44 līdz 60 gadiem, vēsta laikraksts “The Guardian”.
Ja vien neesat topošais jogas praktizētājs, reti kad stāvat uz vienas kājas. Galu galā neesat taču flamingo. Bet šī īsā (apmēram) minūtes aktivitāte patiesībā var daudz atklāt par mūsu fizisko veselību.
Vai esi kādreiz paskatījies spogulī un nodomājis - kāpēc es izskatos tik noguris, kaut arī nekas īpašs nav noticis? Mēs bieži pievēršam uzmanību kosmētikai, matu krāsai un apģērbam, bet aizmirstam – tieši mazie, ikdienišķie ieradumi mūs visātrāk “novecina”. Un tas nav tikai par izskatu, bet arī par to, kā jūtamies iekšēji!
Izrādās, ka ilgstoša atrašanās ārkārtējā karstumā ne tikai īslaicīgi kaitē veselībai, bet arī paātrina organisma bioloģiskās novecošanās procesu, pie satraucoša secinājuma nonākuši Taivānas zinātnieki. Saskaņā ar jauno pētījumu, divi gadi, dzīvojot karstuma viļņos, cilvēka mūžu saīsina par 12 dienām.
Pārsniegt 30 gadu slieksni nav nekas dramatisks, taču ķermenis pavisam klusi sāk sūtīt signālus - “laiks pievērst man uzmanību!” Mēs varam pamanīt mazliet mazāk enerģijas, lēnāku vielmaiņu vai citādu ādas stāvokli. Vai tas nozīmē novecošanu? Ne gluži. Tas nozīmē dabiskas, bet vadāmas pārmaiņas, kuras iespējams mazināt vai pat novērst ar nelielām korekcijām ikdienas ieradumos, raksta “Healthline”.
Ilgmūžības eksperti ir identificējuši 8 sliktos ieradumus, kas liek ātrāk novecot. Viena no galvenajām novecošanas pazīmēm ir šūnu bojājumu uzkrāšanās, kas izraisa orgānu darbības traucējumus un galu galā nāvi.
ASV, Beverlihilsā dzīvojošais plastikas ķirurgs Dr. Farjans Džalalabadi sociālajos tīklos bieži dalās ar padomiem, kā apturēt dabisko novecošanās procesu un izskatīties jaunam jebkurā vecumā - nu viņš dalījies ar kāduu pretnovecošanās padomu, kas ir ideāli piemērots arī mūsu platuma grādos dzīvojošajiem, raksta “New York Post”.
Cilvēka ķermeņa “nolietojuma pakāpi” var novērtēt pēc staigāšanas ātruma un cilvēka muskuļu spēka, raksta izdevums “Medical Daily”, tomēr ir vēl kāds vienkāršāks veids!
Novecošana ir pārvērtības, no kurām daudzi baidās, bet ar to mēs visi vienā vai otrā veidā saskaramies. Daudzi tērē pasakainas summas par dārgu kosmētiku un procedūrām. Tomēr jāatceras, ka daži ikdienas ieradumi ļoti negatīvi ietekmē mūsu ķermeņa stāvokli, kas paātrina novecošanos.
Kurš gan nesapņotu ilgāk palikt jauns? Izrādās, ka novecošana nesākas tad, kad mēs to domājam. Pirmās pazīmes var parādīties jau 20 vai 30 gadu vecumā, taču ir veidi, kā palīdzēt ilgāk saglabāt sevi jaunāku, informē rbc.ua.
Pētnieki no ASV Nacionālā veselības institūta (NIH) atklājuši, ka nepietiekama šķidruma uzņemšana var palielināt hronisku slimību risku un saīsināt dzīves ilgumu, ziņo “New Atlas”.
Daudzi no mums ir gatavi tērēt ievērojamas naudas summas, cenšoties palēnināt novecošanos un saglabāt jaunību, tomēr beidzot ir nosaukta metode, kas atzīta par visefektīvāko, ziņo “Inc.com”.
Liels karstums ne tikai noslogo sirdi, bet arī var atstāt neredzamu ietekmi uz ķermeni šūnu un molekulārā līmenī, liekot organismam ātrāk novecot, raksta “Nature”.
Zinātnieki uzskata, ka paredzamais cilvēka dzīves ilgums turpmākajos gados palielināsies arvien lēnāk, jo arvien vairāk cilvēku būs pakļauti novecošanās negatīvajām pusēm, vēsta “The Sky News”.
Jebkura sieviete vēlas palikt jauna un skaista pēc iespējas ilgāk, bet, kā izrādās, lielākā daļa katru dienu veic darbības, kas noved pie pretēja rezultāta.
Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēki molekulārā līmenī piedzīvo divus paātrinātus uzliesmojumus, kuros noveco visstraujāk - vispirms apmēram 44 gadu vecumā un pēc tam atkal 60 gadu vecumā, raksta “CNN”.
Lai saglabātu labu smadzeņu darbību novecojot, mums ir vairāk jākustas. Par to, kas ir labākais un sliktākais, ko varam nodarīt savām smadzenēm, raksta “New York Post”.