Varētu diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, jo nepilsoņi ir piederīgi Latvijai un nebūtu vērtējami kā svešzemnieki, taču princips par obligātu latviešu valodas prasmi ir jāsaglabā, uzskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Antikonstitucionāla un pretvalstiska iniciatīva! Šādi valdošās koalīcijas pārstāvji vērtē iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu laikā. Citās domās ir opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš uzskata, ka joprojām eksistējošais nepilsoņa statuss ir traucēklis demokrātijas attīstībai.
Sabiedrībā valda neviennozīmīgs viedoklis par to, vai Latvijas politiķiem būtu jāizskata jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu „900 sekundes” februārī veiktais pētījums.
Kā raksta "Vesti", minētās personas neapmierina likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punkts, kas nosakot, ka nepilsoņiem atšķirībā no pilsoņiem pensiju apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts padomju gados ārpus Latvijas nostrādātais laiks. Minēto nepilsoņu sūdzības sagatavojis bijušais Saeimas deputāts, krievvalodīgo aktīvists Vladimirs Buzajevs.
Arī nepilsoņiem ir jādod tiesības parakstīt kolektīvo iesniegumu, kuru var iesniegt Saeimā, liecina apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Valērija Agešina priekšlikums grozījumiem Saeimas Kārtības rullī.
Aizvadītajā diennaktī Rīgas lidostā aizturēts Kongo pilsonis, kurš ar viltotu Grieķijas uzturēšanās atļauju grasījās doties uz Lietuvu, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) nesen ieceļošanas aizlieguma jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļāvis kādu Krievijas pilsoni, kurš darbojies pret Latvijas interesēm.
Nereģistrētās organizācijas "Nepilsoņu kongress" šodien paredzētā Rīgas domes nesaskaņotā koncerta vietā rīkotajā klusuma brīdī pie Kongresu nama piedalās apmēram 30 cilvēku.
Organizācija "Nepilsoņu kongress" 25.aprīlī plāno rīkot koncertu ar nosaukumu "Mēs esam par pārmaiņām", kas būšot veltīts arī nepilsoņu jautājumam un izglītībai krievu valodā, savukārt viens no "Nepilsoņu kongresa" pārstāvjiem Aleksandrs Gapoņenko šo pasākumu sociālajos tīklos jau pozicionējis kā "vietējo Maidanu".
Ieguvis ANO ģenerālsekretāra Pana Kimuna atbalstu attiecībā uz to, ka Latvijai jāpilda starptautiskas rekomendācijas masu bezpilsonības problēmas sakarā, "Nepilsoņu kongress" ir vērsies ar vēstuli pie Pana Kimuna, kas pašlaik atrodas ar oficiālo vizīti Rīgā. Pēc cilvēktiesību aizstāvju domām, lai nodibinātu efektīvu dialogu starp varu un pilsonisko sabiedrību, jo īpaši masveida bezpilsonības problēmas risināšanas jautājumā, Latvijai ir vajadzīgs vidutājs, un NK lūdz ANO sniegt iespējamo atbalstu šajā jautājumā.
Jautājumā par termiņuzturēšanās atļauju darījumu kvotu tiks rasts kompromiss un koalīcijas partijas nobalsos par valsts 2014.gada budžeta pieņemšanu, aģentūrai LETA prognozēja neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins.
Neraugoties uz to, ka trīs gadu laikā uzturēšanās atļauju tīkotāji Latvijas ekonomikā ar nekustamo īpašumu iegādi ir ieplūdinājuši apmēram 330 miljonus latu, nacionālā flanga spiediens pārtraukt Latvijas iztirgošanu kļūst arvien spēcīgāks, un koalīcijas partijas beidzot ir gatavas sakārtot sistēmu, kas līdz šim trešo valstu pilsoņiem par sviestmaizi pavēra logu uz Eiropu.
Piecas reizes neveiksmīgi mēģinot caur Saeimu atcelt uzturēšanās atļauju tirgošanu, Nacionālā apvienība šonedēļ centusies šo ideju virzīt caur nākamā gada budžetu. Tiesa, koalīcijas partneri, kas jau vairākkārt izvairījušies mainīt sistēmu, arī šoreiz varētu nebūt pretimnākoši.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un pēdējās dienas amatā pavadošais satiksmes ministrs Aivis Ronis vakar, tiekoties ar Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, kā arī Latvijas un Igaunijas masu mediju redaktoriem, pauda pārliecību, ka nepilsoņu jautājums nav Latvijas būtiskākā problēma.
Kustības "Nepilsoņu kongress" pārstāvji šī gada pašvaldību vēlēšanās organizēs alternatīvas vēlēšanas Latvijas iedzīvotājiem ar mērķi izveidot "nepārstāvēto parlamentu", kas varēs risināt nepilsoņu problēmas.
Pretēji Saeimas opozīcijas paustajai vēlmei Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās likuma grozījumus "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kuri nosaka, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.
Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.11 turpinās skatīt lietu par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem, uzklausot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru Jāni Plepu un bijušo ST priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.
Absolūtais vairākums (82%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pasē pēc personas vēlēšanās būtu jānorāda viņa tautība (46% - noteikti jā; 36% - drīzāk jā).