Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.11 turpinās skatīt lietu par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem, uzklausot Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru Jāni Plepu un bijušo ST priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.
Kā ziņots, janvārī, pirms referenduma par krievu valodu, ST ierosināja lietu par likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļas un 25.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78.pantam. Iesniegumu ST par lietas ierosināšanu šī gada ziemā parakstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, vairāki "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.
Iepriekšējā tiesas sēdē, kas notika 13.novembrī, tika uzklausīts pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, Saeimas pārstāvis Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kā arī vairākas pieaicinātās personas.
Kā tiesā norādīja Kārkliņš, Saeimas deputāti un sabiedrība rīkotajā referendumā par valsts valodu sajuta valsts apdraudējumu, tāpēc bija bažas par tā pieļaujamību. Advokāts uzskatīja, ka lietā apstrīdētās normas, proti, likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļa un 25.panta 1.daļa neatbilst Satversmes 1., 77., un 78.pantam tiktāl, ciktāl tajās nav paredzētas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību realizēšanas procesā iesaistīto valsts institūciju tiesības vērtēt iesniegto likumprojektu.
Advokāts vairākkārt uzvēra, ka tautas dabiskās tiesības jeb pašnoteikšanos nevar piešķirt visiem, tāpēc tās ir jāaizsargā pilnībā. Līdz ar to izriet, ka tautas dabiskās tiesības pat nebalstās likumos un valoda ir kā viens no pašnoteikšanās elementiem.
Kārkliņš norādīja, ka likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" nav ietverts jēdziens "pilnīgi izstrādāts" likumprojekts, tāpēc ir vajadzīgs uzlikt par pienākumu likumdevējam konkretizēt Satversmē ietvertos principus.
Pēc advokāta domām, ir jākonkretizē, kas ir "pilnībā izstrādāts" likumprojekts, rūpīgāk paredzot noteikt iestādi, kas to izvērtē. Kārkliņš papildināja, ka Satversmes 77. un 78.pants neparedz šo konkretizāciju, tādā veidā valsts liktenis burtiski tiek atstāts interpretācijas rokās, kas nav pieļaujams, jo interpretācijā ir "logs".
Savukārt Kusiņš tiesā pauda nostāju, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 77., un 78.pantam, kā arī tās vispār neskar Satversmes 77.pantu. Kusiņš paskaidroja, ka būtībā pieteicējs lūdz Satversmi pārbaudīt Satversmes pantu atbilstību citiem Satversmes pantiem, savukārt Latvijā šādas prakses vēl nav. Tāpat Kusiņš aicināja ST izbeigt tiesvedību šajā lietā.
Kusiņš skaidroja, ka tā kā apstrīdēto normu teksts principā dublē Satversmes 78.pantu, pieteikumā pēc būtības ir vienkārši apstrīdētas 78.panta gramatiski iespējamās nepilnības.
Kusiņš uzsvēra, ka tautas nobalsošanas regulējums Satversmē ir ļoti plaši izskaidrots, līdz ar to ir zināms, kādos jautājumos tautas nobalsošanu nevar ierosināt, un patlaban vēlētāju iesniegta likumprojekta pieļaujamības izvērtēšana ietilpst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) kompetencē. Kusiņš uzsvēra, ka gadījumā, ja valsts institūcijas it kā nav pienācīgi piemērojušas Satversmes un likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normas, tas automātiski nenozīmē to, ka normas neatbilst Satversmei.
Tāpat Kusiņš apgalvoja, ka principā vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību nacionālajām interesēm, kā to norādīja pieteicēju pārstāvis, kontrolē arī prezidents, līdz ar to nevar apgalvot, ka viņam nav nekādas teikšanas, pirms projekta nodošanas Saeimā, jo prezidents, konstatējot projekta neatbilstību Satversmes 78.pantam, var projektu Saeimai nenodot.
Tomēr galvenais jautājums, ko uzsvēra pieteicējs, ir "pilnīgi izstrādāta" projekta regulējums un procedūra, kādā šis kritērijs tiktu regulēts, kā arī atbildīgo institūciju noteikšana, kas par šādiem kritērijiem lemtu.
Arī Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) apstiprināja, ka ir jābūt kādai institūcijai, kas kontrolētu vēlētāju likumprojekta pilnīgu izstrādi juridiskā ziņā, jo patlaban šim jautājumam ir pārāk plašs un nekonkrēts interpretējums. Bērziņš minēja, ka, CVK veicot likumprojekta izvērtēšanu kopumā, ir zināmi riski, vai CVK ir nepieciešamie cilvēciskie un finansiālie resursi šāda uzdevuma veikšanai. Viņš pieļāva, ka arī prezidentam vajadzētu pieļaut plašākas tiesības, lai izteiktu viedokli par kāda konkrēta likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta atbilstību valstiskajām interesēm.
Tāpat Bērziņš pieļāva iespēju, ka prezidents varētu būt kā "pārbaudes mehānisms" CVK kļūdu labošanai.
Savukārt prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars norādīja, ka obligāta ir kārtība par vēlētāju likumprojektu izvērtēšanu, tomēr tam nav jābūt tik ļoti skrupulozam - CVK ir jāizskata tikai galvenās idejas. Viņš konstatēja, ka vērtēšana CVK pilnvaru ietvaros var notikt neformālās konsultācijās. Arī "valodas referenduma" gadījumā bija vairākas neformālas konsultācijas, tomēr Satversmes grozījumu projekts tika atzīts par pamatotu un tajā nebija nekādu pretrunu.
Pastars skaidroja, ka prezidents nav galvenais vērtētājs "pilnīgi izstrādāta likumprojekta" interpretācijai, tā ir CVK kompetence, un "prezidents nevar darīt darbu CVK vietā". Pastars tiesā norādīja, ka, viņaprāt, CVK ir piemērota likumprojektu izvērtēšanas iestāde.
"Izmaiņas likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas tika pieņemtas 8.novembrī, padara šo izvērtēšanas procedūru skaidrāku, tāpēc konstatētā strīda, ar kuru ST vērsās pieteicēji, vairs īsti nav," secināja Pastars un arī lūdza ST izbeigt tiesvedību šajā lietā.