Piecas reizes neveiksmīgi mēģinot caur Saeimu atcelt uzturēšanās atļauju tirgošanu, Nacionālā apvienība šonedēļ centusies šo ideju virzīt caur nākamā gada budžetu. Tiesa, koalīcijas partneri, kas jau vairākkārt izvairījušies mainīt sistēmu, arī šoreiz varētu nebūt pretimnākoši.
Nacionālā apvienība (NA) Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK jau kopš 2010. gada regulāri ir centusies iesniegt Saeimā likumdošanas izmaiņas, kas atceltu savulaik Aināra Šlesera iedibināto kārtību, kad ārvalstnieki var iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Nacionāļi uzsver, ka tādējādi ir legalizēta Latvijas iztirgošana, ko pamatā izmantojot Krievijas un citu postpadomju republiku turīgie iedzīvotāji, kuri masveidā pērkot īpašumus Latvijā.
Pēc pēdējā neveiksmīgā mēģinājuma panākt likumdošanas izmaiņas, NA aktivitāte uz laiku bija pierimusi, taču šonedēļ jautājums aktualizēts ar diskusiju koalīcijas padomes sēdē. Par ieganstu sarunai kļuvis valdības darbs pie nākamā gada budžeta veidošanas. Apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo klāstīja – koalīcijas sēdē partneriem ticis atgādināts, ka vēlme pārtraukt Latvijas iztirgošanu joprojām nav aizmirsta un Finanšu ministrija (FM) tikusi pat aicināta nākamgad nerēķināties ar šiem budžeta ieņēmumiem. Tāpat FM ir lūgta veikt precīzus aprēķinus, cik lielas summas valsts iekasē, pārdodot uzturēšanās atļaujas. Nacionālā apvienība lēš, ka valsts maciņā šī sistēma ik gadu ienes divciparu miljonu summu, tomēr pastāv aizdomas, ka FM varētu apzināti palielināt aprēķinus, lai atteikšanās no pastāvošās kārtības šķistu daudz sāpīgāka, nekā varētu būt patiesībā.
Kopš 2010. gada Latvijā ir ieviesta sistēma, ka uzturēšanās atļauju dzīvošanai Latvijā var iegūt ikviens ārvalstnieks, ja vien iegādājas nekustamo īpašumu 100 000 latu vērtībā Rīgas plānošanas reģionā vai lielajās pilsētās, kā arī 50 000 vērtībā ikvienā citā Latvijas vietā.
«Uzskatām, ka piešķirto uzturēšanās atļauju un ārzemniekiem izpārdoto īpašumu skaits nu jau sasniedz dramatiskus apmērus, ko Latvijas valsts vairs nevar atļauties. Ja okupācijas laikā Latvijas kolonizāciju organizēja svešas varas ielikteņi, tad šodien imigrāciju pieļauj neatkarīgās Latvijas parlaments. Aizvien jauni īpašumu tīkotāji no Krievijas, Ķīnas un citām valstīm turpina okupācijas laikā iesākto – latviskas Latvijas nomākšanu ar svešām valodām un kultūrām,» uzsver apvienība. Tikmēr R. Dzintars akcentē – Nacionālās apvienības ministri, t. i., kultūras nozares vadītāja Žaneta JaunzemeGrende un tieslietu resora vadītājs Jānis Bordāns ir gatavi šo pozīciju atzstāvēt valdības sēdē, taču pagaidām šāda diskusija Ministru kabinetā neesot notikusi. Tieši tādēļ kā politiskā mahinācija būtu jāuztver publiskotais viedoklis, ka valdība it kā paužot atbalstu pastāvošajai kārtībai. «Šāds balsojums nav noticis,» informē R. Dzintars. Politiķis arī piebilda, ka, nenodarot kaitējumu nozarei, VL!TB/LNNK būtu gatava diskutēt par zināmu pārejas perioda ieviešanu vai īslaicīgu īpašuma vērtības sliekšņa paaugstināšanu, taču aiz visiem kompromisiem būtu jāstāv nepārprotamai idejai par gatavību pilnībā atteikties no pastāvošās kārtības.