Varētu diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, jo nepilsoņi ir piederīgi Latvijai un nebūtu vērtējami kā svešzemnieki, taču princips par obligātu latviešu valodas prasmi ir jāsaglabā, uzskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju gada sākumā Latvijā bija 252 017 nepilsoņu un 1 804 392 pilsoņu. Kopš 1995.gada Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 143 865 personas. PMLP informācija liecina, ka, sākot ar 1995.gadu, aktivitāte naturalizēties augusi, savukārt ar 2007.gadu kritusies - 2006.gadā uzņemtas 16 439 personas, bet pērn - 971 persona.
Gorbunovs ar preses pārstāves Undīnes Priekules starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka pilsonības iegūšanas procesa intensitāti būtiski ietekmē virkne iekšējo un ārējo faktoru.
Iekšējie faktori ir sociālekonomiskā situācija, politiskās debates, masu informācijas līdzekļu pozīcija ar pilsonību un sabiedrības integrāciju saistīto jautājumu atspoguļošanā, valsts valodas pielietošanas vide, diskusijas sabiedrībā par otras valsts valodas ieviešanu, automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un citi faktori. Ārējie faktori ir Eiropas Savienības tiesību akti, bezvīzu režīma ieviešana nepilsoņiem, kaimiņvalstu attieksme pret nepilsoņu jautājumu Latvijā, globālie notikumi kaimiņvalstīs.
Runājot par galvenajiem naturalizācijas tempa samazināšanās faktoriem, Gorbunovs norāda, ka 2007.gadā nepilsoņiem tika ieviests bezvīzu režīms uz ES valstīm, 2008.gadā nepilsoņiem tika ieviests bezvīzu režīms uz Krieviju. PMLP pētījumi parādīja, ka ar katru gadu samazinās nepilsoņu motivācija iegūt Latvijas pilsonību, piemēram, 2012.gadā nepilsoņi vecumā pēc 55 gadiem masveidā izvēlējās Krievijas pilsonību pensijas dēļ.
Galvenie iemesli, kas attur no naturalizācijas, ir iespēja ceļot bez vīzas uz Krieviju, viedoklis par automātiskas Latvijas pilsonības piešķiršanu, cerība uz atvieglojumiem naturalizācijas procesā, bailes no eksāmeniem. Kā parādīja aptaujas, ar katru gadu pieaug nepilsoņu apmierinātība ar savu pašreizējo statusu un samazinās vēlme iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.
"Varētu diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, bet ārzemniekiem saglabājot pašreizējo kārtību. Nepilsoņi ir piederīgi Latvijai un nebūtu vērtējami kā svešzemnieki. Būtu jāsamazina nepilsoņiem administratīvais slogs, samazinot iesniedzamo dokumentu skaitu naturalizācijai. Piemēram, varētu diskutēt par to, ka nepilsoņiem nebūtu jāpierāda savs legālais iztikas avots. Tāpat varētu diskutēt arī par atvieglojumu noteikšanu gados vecākiem cilvēkiem, kārtojot naturalizācijas eksāmenus, bet saglabājot pamatprincipu - Latvijas pilsonības pretendents prot latviešu valodu," uzsver Gorbunovs.
Jau ziņots, ka valsts simtgades pasākumos plānots pieņemt politiskus lēmumus, kas kalpotu kā pretimnākšana nepilsoņiem, ziņoja laikraksts "Latvijas Avīze". Diskusija par naturalizāciju notikusi Simtgades padomē, kur darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem. Kā vēsta laikraksts, padomes pārstāvji esot apgalvojuši, ka par konkrētiem risinājumiem runāt esot pāragri.
Savukārt Saeimas partiju politiķu vairākums skeptiski vai piesardzīgi komentē iespējamo naturalizācijas atvieglošanas piedāvājumu. Pozitīvi uz šādu iespēju raugās tikai partijas "Saskaņa" pārstāvji.