Antikonstitucionāla un pretvalstiska iniciatīva! Šādi valdošās koalīcijas pārstāvji vērtē iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu laikā. Citās domās ir opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš uzskata, ka joprojām eksistējošais nepilsoņa statuss ir traucēklis demokrātijas attīstībai.
Iniciatīvu «Nepilsoņiem – tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās» interneta vietnē Mana balss iesniegusi Pilsoņu un nepilsoņu savienība. «Šai nemierīgajā laikā Latvijai ir svarīgs katrs cilvēks. [..] Latvijas pašvaldību vēlēšanās jau balso viena nepilsoņu kategorija – tie ir citu ES valstu pilsoņi. Tādām pašām tiesībām ir jābūt Latvijas nepilsoņiem, kas ir Latvijas sabiedrības neatņemamā sastāvdaļa. Visas starptautiskās rekomendācijas jau ir dotas. Šo prasību atbalsta ANO, Eiropas Padome, EDSO un vairākas starptautiskās cilvēktiesību organizācijas,» teikts savienības paziņojumā, kuru aptuveni 24 stundas pēc tā publicēšanas parakstījuši 611 cilvēki.
Lai nepilsoņiem būtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, būtu jāgroza gan Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, gan Satversme, kuras grozījumiem nepieciešamas vismaz 67 deputātu atbalsts. Lai tādu iegūtu, iniciatīvas atbalstītājiem Saeimā nāktos pārliecināt visas koalīciju veidojošās partijas, kas vienojušās, ka valsts pamatlikums netiks grozīts, ja pret to iebildīs kaut viens no trijiem partneriem.
Šajā gadījumā kategoriski pret iniciatīvu ir visu koalīciju veidojošo partiju pārstāvji. Piemēram, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atgādina: «Nacionālās apvienības viena no pamatnostādnēm ir, ka jebkāda nepilsoņu tiesību paplašināšana apvienībai ir tabu, tas nemotivēs iegūt pilsonību, tādēļ uzskatām, ka šāda iniciatīva ir antikonstitucionāla un pretvalstiska!”
Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka iniciatīvas autori ir tikai lieki tērējuši laiku, jo viņa vadītais politiskais spēks iniciatīvu neatbalstīs. «Tā ir fundamentāla lieta! Ejiet kārtojiet eksāmenu un kļūstiet par pilsoņiem,» skarbi lakonisks ir politiķis.
To, ka Latvijā balsstiesības ir pilsoņu privilēģija, atgādina arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars un Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.
«Tā ir pilsoņu privilēģija, un Latvijā pilsonību var iegūt diezgan vienkārši,» saka M. Bondars. Vienotības pārstāvis gan pieļauj, ka par šo tēmu varētu aizsākt diskusiju, taču personīgi ir pārliecināts, ka esošo kārtību vismaz šobrīd nevajag mainīt.
Savukārt J. Urbanovičs atgādina, ka saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kopš 1995. gada līdz 2005. gadam Latvijas pilsonību ieguvuši tikai 143,3 tūkstoši kādreizējo nepilsoņu Turklāt ar katru gadu naturalizēties gribētāju skaits sarūk aizvien mazāks, jo trūkstot motivācijas.
«Kur viņi paliek? Mirst. Visai dabiskā veidā mūsu valsts atbrīvojas no ilgstoši izolētās sabiedrības daļas, deklarējot, ka tādējādi problēma atrisināsies pati par sevi. Taču tā nenotiks. Jo mazāk paliks nepilsoņu, jo lielāku spiedienu un netaisnību attiecībā uz sevi viņi izjutīs. Problēmu rada fakts, ka cilvēki mirst, bet sāpe paliek. Nepilsoņu pēcnācēji diez vai pēkšņi aizmirsīs savu vecāku un vecvecāku izolāciju,» brīdina J. Urbanovičs.