Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un pēdējās dienas amatā pavadošais satiksmes ministrs Aivis Ronis vakar, tiekoties ar Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas, kā arī Latvijas un Igaunijas masu mediju redaktoriem, pauda pārliecību, ka nepilsoņu jautājums nav Latvijas būtiskākā problēma.
Tās vienīgais risinājums būs nevis cerības uz automātisku benosacījumu pilsonības piešķiršanu visiem gribētājiem, bet gan naturalizācijas nosacījumu izpilde, īpaši valodas jomā.
Satiksmes ministrs
A. Ronis, skaidrojot nepilsoņu jautājuma rašanos Latvijā, norādīja, ka šis jautājums nekad nav izraisījis būtiskus pilsoniskus un etniskus konfliktus. Latvijas iestāja ES ir veicinājusi nepilsoņu vēlmi naturalizēties, un šādi centieni ir vērojami ik pa brīdim, turpinoties ciešākai eirointegrācijai. Viņš arī norādīja, ka daudzas valstis, arī Krievija, savus pilsonības likumus cenšas padarīt stingrākus, bet Latvija gluži otrādi – mēģina padarīt liberālāku. Tomēr liberalizācija nekādi neattieksies uz latviešu valodas zināšanu prasību izpildi pilsonības pretendentiem. Līdzīgs viedoklis bija arī Valsts prezidentam A. Bērziņam, kurš uzsvēra, ka bez valsts valodas zināšanām kā elementārākās prasības pilsonības iegūšanai Latvijā nevarēs iztikt, lai cik arī grūti tas būtu vecākās paaudzes iedzīvotājiem. Viņš pauda uzskatu, ka organizācijām, tādām kā nule organizētais Nepilsoņu kongress, būs jāatmet cerības par iespēju panākt automātisku pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzīvojošajiem. «Es neatbalstīšu automātisku pilsonības piešķiršanu visiem. Elementārām valsts valodas zināšanām ir jābūt. Tāda ir prasība pilsoņiem ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs,» sacīja prezidents. Viņš norādīja, ka dialogā ar nepilsoņu organizācijām netiks pieļauts nekāds kategorisms pēc principa – visu vai neko. A. Bērziņš norādīja, ka vienīgā būtiskā atšķirība starp pilsoņu un nepilsoņu statusu Latvijā faktiski ir iespēja piedalīties vēlēšanās un tāda iespēja jāiegūst, zinot valsts valodu un attiecīgi orientējoties tās sabiedriskajā dzīvē. Respektējama esot arī izvēle palikt nepilsoņu statusā, ja reiz svarīgāka ir iespēja bez vīzas brīvi šķērsot Latvijas robežu austrumu virzienā.
Valsts prezidents uzskata, ka Nepilsoņu kongresa darbība nevar būtiski ietekmēt nepilsoņu jautājuma tālāko risinājumu. Šā jautājuma politizācija pirms vēlēšanām tikai apliecinot vēlmi gūt politiskas dividendes, nevis virzīties uz priekšu nepilsoņu jautājuma risinājumā, uzskata prezidents. Etniskā pretstāve tiekot saasināta pirms kārtējām vēlēšanām, bet tas nespēšot ietekmēt reālo dažādu tautību un pilsoniskā statusa līdzāspastāvēšanu Latvijā, viņš teica.
Jautājums par lielo nepilsoņu skaitu Latvijā un tā sekām nebija vienīgais, kas interesēja 15 žurnālistu delegāciju no bijušajām padomju republikām, kas Latvijā viesojās, lai iepazītos ar Latvijas – nu jau teju desmit gadus kā Eiropas Savienības dalībvalsts – dzīvi. Latvijas amatpersonu atbalstu savu sasāpējušo valstisko problēmu risinājumā vēlējās gūt un faktiski arī saņēma solījumu veidā Armēnijas un Azerbaidžānas, kā arī Gruzijas un Ukrainas pārstāvji. Latvijas pieredze un spēja pastāvēt par savām tiesībām ES ietvaros visvairāk interesē Ukrainas un Gruzijas masu mediju pārstāvjus, jo šīs valstis ir izrādījušas gatavību pievienoties ES. Valsts prezidents A. Bērziņš sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka Latvija šo desmit gadu laikā ir guvusi pietiekamu pieredzi, lai līdzvērtīgi sarunātos ar ES institūcijām, un piekāpšanās būtiskos jautājumos vairs neesot novērojama. Kā piemēru tam Valsts prezidents minēja asās diskusijas par ES daudzgadu budžetu, kur Latvijai bijusi iespēja pietiekami publiski un skaļi paust savu nostāju, lai arī valsts svars ES institūcijās tiešām nav tik būtisks, lai iegūtu maksimāli labākos nosacījumus.