Organizācija "Nepilsoņu kongress" 25.aprīlī plāno rīkot koncertu ar nosaukumu "Mēs esam par pārmaiņām", kas būšot veltīts arī nepilsoņu jautājumam un izglītībai krievu valodā, savukārt viens no "Nepilsoņu kongresa" pārstāvjiem Aleksandrs Gapoņenko šo pasākumu sociālajos tīklos jau pozicionējis kā "vietējo Maidanu".
Gapoņenko savā profilā sociālajā tīklā "Facebook.com" raksta: "25.aprīlī Esplanādē, Rīgā, notiks vietējais Maidans. Kā ierasts šādos gadījumos, notiks koncerts, kas mīsies ar krievu aktīvistu uzstāšanos. Paskatīsimies, uz ko ir gatavi iet Latvijas krievi." "Notiek krievu nācijas, kura pirms 23 gadiem bija sadalīta starp 15 valstīm, atkal apvienošanās. Šis spēks viegli nonesīs Ukrainā Jaceņuku, Porošenko, Timošenko un citus cittautiešus. Process, neapšaubāmi, skars arī Baltijas valstis," teikts Gapoņenko uzsaukumā.
Aģentūrai LETA Gapoņenko uzsvēra, ka plānotais pasākums notiks, protestējot "pret krievu skolu reformām" un atbalstot tiesības mācīties dzimtajā valodā. Viņš apgalvoja, ka vārdu "Maidans" lieto kā simbolu "demokrātijas cīņai pret tirāniju".
Lūgts skaidrot, ko viņš domājis, sakot, ka notiek krievu nācijas apvienošanās, kas skars Latviju, Gapoņenko sacīja, ka neuzskata, ka Latvija vai tās daļa varētu pievienoties Krievijai, bet tieši otrādi - viņš atbalstot "vienotu Latvijas nāciju". Tomēr, pēc Gapoņenko domām, Latvija būšot Krievijas ekonomiskās un garīgās ietekmes sfērā.
"Nepilsoņu kongresa" pārstāve Elizabete Krivcova (SC) aģentūrai LETA skaidroja, ka šis koncerts būs akcija, kurā tiks prasītas pārmaiņas un vienlīdzība pilsoņiem un nepilsoņiem. Tāpat ir svarīga skaidrība mazākumtautību skolu jautājumā, piebilda Krivcova.
Kā ziņots, jau iepriekš "Nepilsoņu kongerss" rīkoja akcijas, vienā no kurām izglītības ministrei Inai Druvietei (V) tika nodotas organizācijas prasības. Dažas no šīm prasībām bija šādas: krievu valodai jābūt pamata mācību valodai krievu skolās, valodas proporcijas jāatceļ, krievu skolu absolventiem brīvi jāpārvalda trīs valodas, skolām jāņem vērā vecāku viedoklis, izvēloties mācību programmas, metodikas un valodas proporcijas, pilsoniskajai sabiedrībai jānodrošina efektīvas balsstiesības, pieņemot lēmumus izglītības jomā.