Naturalizācijas process pēdējos trīs gados ir stabilizējies, katru gadu pilsonībā uzņemot gandrīz tūkstoti nepilsoņu, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvji.
Tiesībsargs Juris Jansons šodien tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni pauda atbalstu Valsts prezidenta iecerei ar likumu noteikt, ka Latvijas nepilsoņu bērns kļūst par Latvijas pilsoni ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki viņam neizvēlas citas valsts pilsonību, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Drīzumā par iniciatīvu, kas paredz balsstiesību piešķiršanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, gaidāmas noklausīšanās divās komitejās, šovakar vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Pēc tam, kad 22. novembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja: «Sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas Republikas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi. Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos», t.s. nacionālajā spārnā sacēlās sašutuma vētra.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno izdot dekrētu, kas ļaus pēc Padomju Savienības sabrukuma dzimušajiem Latvijas nepilsoņu bērniem bez vīzas iebraukt Krievijā. Rīgas pilī savukārt dzimusi ideja arī nepilsoņu bērniem Latvijas pilsonību piešķirt automātiski. Formāli abi fakti ir savstarpēji nesaistīti, taču parāda sacensību, kāda izveidojusies attiecībā uz Padomju Savienības pilsoņu pēctečiem.
Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, tā Rīgas pilī notikušajā ekspertu diskusijā par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs uzdevis Iekšlietu un Ārlietu ministrijām kopīgi ar citām federālajām iestādēm izskatīt jautājumu par visu Latvijas un Igaunijas nepilsoņu ieceļošanu Krievijā bez vīzas.
Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andrejs Mamikins (S) un Tatjana Ždanoka Lūgumrakstu komitejā iesnieguši lūgumrakstu par atbalstu Latvijā un Igaunijā dzīvojošajiem nepilsoņiem.
Tuvojoties valsts neatkarības simtgadei, aizvien biežāk runā, ka nepieciešams nojaukt sabiedrību dalošos šķēršļus un viens no pieejamajiem instrumentiem būtu naturalizēšanās vienkāršošana vai pat pilsonības uzdāvināšana visiem nepilsoņiem. Politiķu vidē šī ideja atbalstu gan negūst.
Izskatot Latvijas nacionālo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju, ASV aicinājušas veicināt kritērijiem atbilstošo nepilsoņu naturalizāciju, liecina ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojuma projekts.
Lielais nepilsoņu skaits Latvijā nav labs signāls, taču masveida naturalizācija nebūtu pareizais šīs situācijas risinājums, tā intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijā patlaban ir ļoti labi sakārtoti likumi un pietiekami viegla nepilsoņu naturalizācijas kārtība, kuru nav nepieciešams mainīt, aģentūrai LETA sacīja eksprezidents Valdis Zatlers.
Varētu diskutēt par naturalizācijas procesa atvieglošanu nepilsoņiem, jo nepilsoņi ir piederīgi Latvijai un nebūtu vērtējami kā svešzemnieki, taču princips par obligātu latviešu valodas prasmi ir jāsaglabā, uzskata Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs.
Antikonstitucionāla un pretvalstiska iniciatīva! Šādi valdošās koalīcijas pārstāvji vērtē iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanu laikā. Citās domās ir opozīcijā esošās Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš uzskata, ka joprojām eksistējošais nepilsoņa statuss ir traucēklis demokrātijas attīstībai.
Sabiedrībā valda neviennozīmīgs viedoklis par to, vai Latvijas politiķiem būtu jāizskata jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu „900 sekundes” februārī veiktais pētījums.
Kā raksta "Vesti", minētās personas neapmierina likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punkts, kas nosakot, ka nepilsoņiem atšķirībā no pilsoņiem pensiju apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts padomju gados ārpus Latvijas nostrādātais laiks. Minēto nepilsoņu sūdzības sagatavojis bijušais Saeimas deputāts, krievvalodīgo aktīvists Vladimirs Buzajevs.
Arī nepilsoņiem ir jādod tiesības parakstīt kolektīvo iesniegumu, kuru var iesniegt Saeimā, liecina apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka Valērija Agešina priekšlikums grozījumiem Saeimas Kārtības rullī.