Jansons: ANO nav izpratnes par Latvijas nepilsoņu tiesisko statusu
Tiesībsargs Juris Jansons lūdz ANO institūcijas veidot vienotu izpratni par Latvijas nepilsoņu tiesisko statusu.
Jansons novērojis, ka starptautiskajām organizācijām nav vienotas izpratnes par Latvijas nepilsoņu tiesisko statusu - ANO Augstā bēgļu komisāra biroja 2015.gada statistikas pārskatā Latvijas nepilsoņi pielīdzināti bezvalstniekiem, kas rada sajukumu un neizpratni par valstu pienākumu saturu, taču vienlaikus ANO Cilvēktiesību komiteja un ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja ir skaidri nodalījušas nepilsoņu un bezvalstnieku tiesisko statusu.
Tiesībsargs uzsver, ka Latvijas nepilsoņu tiesības daudzkārt pārsniedz bezvalstnieku tiesības, tādējādi šie statusi nav salīdzināmi, un Latvijas nepilsoņu tiesības tuvinās Latvijas pilsoņu tiesībām. Būtiskākā atšķirība, ka nepilsoņiem nav tiesību vēlēt un ieņemt atsevišķus amatus valsts pārvaldē. Jansons uzsvēra, ka nepilsoņi, atšķirībā no bezvalstniekiem, ir Latvijas valstspiederīgie, tiem ir Latvijas izdota pase, tie atrodas Latvijas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar pilsoņiem.
"Vienota izpratne ANO institūciju starpā par Latvijas nepilsoņu statusu veicinātu šīs izpratnes veidošanos kā Eiropas, tā pasaules līmenī. Tādējādi jāskaidro Latvijas vēsturiskā situācija un nepilsoņa statusa rašanās iemesli," norāda Jansons.
Viņš pauda, ka valsts ir radījusi juridisko un institucionālo ietvaru naturalizācijai - nepilsoņi var iegūt Latvijas pilsonību, nokārtojot samērā vienkāršus naturalizācijas eksāmenus. Diemžēl naturalizācijas tempi pēdējo gadu laikā samazinājušies nepilsoņu motivācijas trūkuma dēļ. Turklāt atsevišķu valstu un nevalstisko organizāciju retorika veicina negatīvu attieksmi pret valsti un Latvijas pilsonības institūtu.