Tiesībsargs: Jaundzimušā reģistrēšana bez pilsonības ir tiesību pārkāpums

Jansons šodien diskusijā par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu Latvijā norādīja, ka ikviena bērna tiesības uz pilsonību ir nostiprinātas gan starptautiskajos tiesību aktos, gan arī iestrādātas Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Līdz ar to iespējams secināt, ka spēkā esošais tiesību regulējums bērnam, kas ir dzimis Latvijas teritorijā, garantē tiesības iegūt kādas valsts pilsonību, piebilda Jansons.

Kopš 2013.gadā veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā Latvijas nepilsoņu bērniem ir atvieglota Latvijas pilsonības iegūšanas kārtība, vienlaikus regulējot kārtību, kādā veidā šīs tiesības tiek īstenota bērnam, kura abi vecāki ir nepilsoņi - līdz ar bērna dzimšanas fakta reģistrāciju bērns, pamatojoties uz viena vecāka pausto gribu, ir atzīstams par Latvijas pilsoni.

Tiesībsargs skaidroja, ka likumdevējs tādējādi ir paredzējis, ka tiesības uz pilsonību bērns var iegūt tādā gadījumā, ja viens no vecākiem izsaka savu gribu. Šo likuma grozījumu redakciju savulaik atbalstīja arī tiesībsargs, jo tā atbilst gan ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktajam. No šīm tiesību normām izriet gan vecāku tiesības, gan arī pienākums izvēlēties bērnam to palīdzību viņa tiesību izmantošanā, kas atbilstu viņa labākajām interesēm. Taču situācija, kurā bērns paliek bez nevienas valsts pilsonības, nevar būt bērna labākajās interesēs, piekodināja Jansons.

Dmitrijs Karpovs/ F64 Photo Agency

Ņemot vērā faktisko situāciju, ka vecāki kūtri izmanto likumā paredzētās tiesības, ir atbalstāma tiesiskā regulējuma pilnveidošana, lai ikvienam bērnam, kuram ir tiesības uz Latvijas pilsonību, piedzimstot automātiski tiktu piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki no tās neatsakās, izvēloties citas valsts pilsonību.

"Nav pieļaujams reģistrēt jaundzimušu bērnu bez pilsonības, jo tas ir bērna tiesību uz pilsonību pārkāpums," uzsvēra Jansons.

Pilsonība ir svarīga bērna identitātes daļa, kas viņam pienāktos jau kopš dzimšanas, pauda ombuds. Nosakot bērna nacionālo piederību un pilsonību, bērna vecākiem vajadzētu būt galvenajiem noteicējiem, uzsvēra Jansons, piekodinot, ka, ja vecāki nerīkojas bērna interesēs, valsts pienākums ir iejaukties un aizsargāt bērna tiesības.

Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām nosaka, ka katram bērnam bez jebkādas diskriminācijas ir tiesības uz tādiem aizsardzības līdzekļiem, kādus no viņa ģimenes, sabiedrības un valsts pieprasa viņa kā mazgadīgā statuss. ANO Cilvēktiesību komiteja norādījusi nepieciešamību valstīm atzīt šīs bērna primārās tiesības, kas ir tiesības uz vecāku, sabiedrības un valsts aizsardzību. Šīs tiesības rodas bērna neaizsargātības stāvokļa dēļ, kas izriet no viņa mazgadības, kuras dēļ viņš pats nespēj īstenot savu tiesību aizsardzību, sacīja Jansons.

Lai arī svarīgāko lomu bērna tiesību nodrošināšanā uzņemas vecāki, arī valsts un sabiedrība ir atbildīga par to, lai bērna tiesības tiktu ievērotas, tai skaitā attiecībā uz īpašiem tiesību aizsardzības pasākumiem, starp kuriem ir arī pilsonības piešķiršana bērnam no dzimšanas, norādīja tiesībsargs.

Lai arī bērna tiesību uz pilsonību mērķis ir izvairīties no gadījumiem, kad bērnam tiek piešķirta tiesību aizsardzība mazākā apmērā, nekā bērnam, kuram ir pilsonība, tas nenozīmē, ka valsts pienākums ir piešķirt katram bērnam pilsonību, kas ir piedzimis konkrētās valsts teritorijā. Taču, kā sacīja Jansons, valstīm ir jādara viss iespējamais, izmantojot gan visus iekšējos valsts resursus, gan arī sadarbojoties ar citām valstīm, lai nodrošinātu, ka katram bērnam līdz ar piedzimšanu ir nodrošināta pilsonība.

"No tā izriet arī valsts pienākums nodrošināt bērnu ar pilsonību tajos gadījumos, kad viņam nav nosakāma citas valsts nacionālā piederībā. Tādējādi bērniem, kas ir piedzimuši Latvijas nepilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības, būtu automātiski jāpiešķir Latvijas pilsonība, arī gadījumos, kad tādu vēlmi nav izteikuši viņa vecāki," piebilda tiesībsargs.

Jansons uzsvēra, ka ANO Bērnu tiesību komiteja ieteikusi lielāku uzmanību pievērst tam, lai visiem bērniem būtu piekļuve pilsonībai, tostarp pārskatot Pilsonības likumu, lai pilsonība automātiski tiktu piešķirta tiem Latvijā dzimušajiem bērniem, kuri nākuši pasaulē vecākiem ar nepilsoņu statusu vai vecākiem, kuri nevar savu pilsonību nodot bērniem.