EP iesniegts lūgumraksts par atbalsta paušanu Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem

© f64.lv

Latviju pārstāvošie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Andrejs Mamikins (S) un Tatjana Ždanoka Lūgumrakstu komitejā iesnieguši lūgumrakstu par atbalstu Latvijā un Igaunijā dzīvojošajiem nepilsoņiem.

Kā aģentūru LETA informēja Mamikins, kopumā savākti vairāk nekā 20 000 parakstu. Starp lūgumraksta atbalstītājiem ir Beļģijas, Lielbritānijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, ASV, Kanādas, Pakistānas, Indijas un Bangladešas iedzīvotāji.

Deputāti parakstus vāca, lai panāktu, ka Igaunijas nepilsoņiem tiktu atļauts būt par politisko partiju biedriem un piedalīties EP vēlēšanās, savukārt Latvijas nepilsoņiem - sniegt balss tiesības vietējo pašvaldību un EP vēlēšanās.

Lūgumrakstā minēts, ka 2016.gada sākumā Igaunijā dzīvoja 82 341, bet Latvijā - 252 017 nepilsoņi.

"Tie ir milzīgi skaitļi, ja ņem vērā, to, ka Latvijā iedzīvotāju kopskaits ir ap diviem miljoniem, bet Igaunijā - ap 1,3 miljoniem. Šiem cilvēkiem nav ļauts piedalīties EP vēlēšanās, kaut gan viņu skaits tiek ņemts vērā, dalot deputātu krēslus," norādīja Mamikins.

Savukārt Ždanoka atzina, ka ir optimistiski noskaņota, jo viņa saņēma lielu kolēģu atbalstu Briselē. Tāpat Ždanoka atgādināja, ka šis ir jau ceturtais lūgumraksts par Igaunijas un Latvijas nepilsoņu stāvokli kopš abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).

Mamikins aģentūrai LETA arī skaidroja, ka tikuši atsijāti vairāki nederīgi paraksti. Deputāta birojā tādu esot bijis aptuveni 100. Tikmēr no vairākām vietām Latvijā, tostarp Rīgas un Rēzeknes, gaidāmi papildu paraksti, jo nosacījumi paredz, ka tos var pievienot līdz noklausīšanās brīdim.

Sekojot oficiālajai EP procedūrai, Lūgumrakstu komitejai tuvākajā laikā ir jāizlemj, kad Igaunijas un Latvijas deputātu iesniegtais lūgumraksts tiks izskatīts. "Noklausīšanās par nepilsoņu tiesībām obligāti notiks," pieņemot cilvēku parakstus, apliecināja Lūgumrakstu komitejas vadītāja Zviedrijas deputāte Sesīlija Vikstrēma.

LETA jau vēstīja, ka Mamikins un Ždanoka vairākus mēnešus Latvijā un Beļģijā vāca parakstus attiecīgajam lūgumrakstam.

Savukārt Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš iepriekš sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka Mamikina un Ždanokas centieni nepilsoņiem ļaut vēlēt EP ir uzskatāmi par populismu, jo šādas iespējas realizācijai varētu būt nepieciešamas līgumu maiņas.

Eksperts norādīja, ka piedalīšanās minētajās vēlēšanās ir iespējama ar Eiropas pilsonību, kas iegūstama caur nacionālās dalībvalsts pilsonību. "Līdz ar to tas nav iespējams. Iniciatīvu varētu vērtēt vien kā populisma izgājienu, kam ar reālo dzīvi ir pamaz saistības," viņš izteicās.

Svarīgākais