ASV aicinājušas Latviju veicināt kritērijiem atbilstošo nepilsoņu naturalizāciju

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Izskatot Latvijas nacionālo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju, ASV aicinājušas veicināt kritērijiem atbilstošo nepilsoņu naturalizāciju, liecina ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojuma projekts.

Latvija izskatījusi vairākas rekomendācijas un paudusi atbalstu Kirgizstānas rekomendācijai turpināt centienus samazināt nepilsoņu skaitu, kā arī Norvēģijas rekomendācijai veikt mērķtiecīgus informatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieinteresētie nepilsoņi tiek informēti un aicināti pieteikties naturalizācijai, un, ja nepieciešams, nodrošinātu bezmaksas valsts valodas apmācību.

Latvija arī vērsusi uzmanību uz rekomendācijām, kuras izvērtēs un sniegs viedokli savlaicīgi, bet ne vēlāk kā līdz Cilvēktiesību padomes 32.sesijai šā gada jūnijā.

Krievija savā rekomendācijā aicinājusi nodrošināt nepilsoņu un lingvistisko minoritāšu pārstāvju tiesību pilnīgu īstenošanu un veicināt to integrāciju sabiedrībā.

Īrija ieteikusi likvidēt nesamērīgus ierobežojumus, piemēram, tos, ko identificējusi Cilvēktiesību komiteja, nepilsoņiem, un nodrošināt iespēju izskatīt tiesā visus naturalizācijas atteikumus. Tikmēr Spānija rekomendējusi ieviest automātisko pilsonības iegūšanu kopā ar bērna dzimšanas reģistrāciju vecākiem-ārvalstniekiem, kuru valstspiederību nav iespējams tiem nodot, un atvieglot iespēju izskatīt tiesā visus naturalizācijas pieteikumus, kuri ir noraidīti.

Tikmēr Baltkrievija aicinājusi veikt turpmākus tiesiskus, politiskus un praktiskus pasākumus, lai mazinātu nepilsoņu "fenomenu", savukārt Krievija savās rekomendācijās izteikusi aicinājumu vienkāršot to nepilsoņu, kuri valstī dzīvo gadu desmitus, naturalizācijas procesu. Līdzīgu viedokli paudusi arī Brazīlija, rekomendējot turpināt atvieglot pilsonības iegūšanu tiem, kuri ir dzimuši valstī un ir nepilsoņu bērni.

Austrālija ieteikusi Latvijai turpināt veikt pasākumus, lai uzlabotu naturalizācijas vidi, kā arī nodrošinātu nepilsoņu sociālo un politisko tiesību aizsardzību, savukārt Vācija - turpināt atvieglot pilsonības piešķiršanu nepilsoņu vecāku bērniem, kuri neiegūst nevienu citu valstspiederību.

Tikmēr Bulgārija rekomendējusi nodrošināt nepilsoņu un lingvistisko minoritāšu pārstāvju tiesību pilnīgu īstenošanu un atvieglot to integrāciju sabiedrībā.

Jau ziņots, ka valsts simtgades pasākumos plānots pieņemt politiskus lēmumus, kas kalpotu kā pretimnākšana nepilsoņiem, ziņoja laikraksts "Latvijas Avīze".

Esot izskatīti dažādi varianti - pilsonības automātiska piešķiršana neatkarīgajā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem, pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem vai pat nepilsoņu statusa likvidēšana un pilsonības piešķiršana visiem.

Diskusija par naturalizāciju notikusi Simtgades padomē, kur darbojas Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar eksprezidentiem. Kā vēsta laikraksts, padomes pārstāvji esot apgalvojuši, ka par konkrētiem risinājumiem runāt esot pāragri.

Arī Valsts prezidenta kancelejā izveidotā ekspertu grupa meklē dažādus risinājumus, piemēram, valodas lietošana sabiedriskajā telpā.

Ekspertu grupa arī analizēšot iespējas samazināt nepilsoņu skaitu, īpaši attiecībā uz bērniem. Kā laikrakstam apgalvoja ekspertu grupas vadītāja Ose, varot būt runa par Latvijā dzimušajiem bērniem vai arī atsevišķiem naturalizācijas atvieglojumiem, bet ne par pilnīgu nepilsoņa statusa atcelšanu.

Svarīgākais