Bīstas nepilsoņu "sabojātu" pilsoņu

© F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīva, ar kuru viņš vēlas panākt, ka ikkatrs Latvijas valstspiederīgo ģimenes bērns uzreiz pēc dzimšanas kļūst par pilsoni, guvusi arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka atbalstu.

Ar paziņojumu, ka jau tuvākajā laikā Valsts prezidents Saeimā iesniegs likumprojektu, kurā noteiks, ka ikviens jaundzimušais tiek reģistrēts Latvijas pilsoņu rindās, R. Vējonis nāca klajā savā Saeimu un valdību asi kritizējošajā pirmsjāņu runā parlamentā. Ceturtdien R. Vējonis guva atbalstu savai idejai par pilsonību. Viņš tikās ar N. Muižnieku, kas uzsvēra, ka bērna interesēs ir būt pilsonim no dzimšanas brīža: «Nepārprotami, ka bērna interesēs ir būt pilsonim no dzimšanas brīža.»

Savu attieksmi N. Muižnieks pamatoja ar faktu, ka ANO Konvencija par bērna tiesībām, kuru ratificējušas visas Eiropas Padomes dalībvalstis, paredz, ka katram bērnam ir tiesības uz pilsonību. Konvencijas pamatprincips nosaka, ka «visās darbībās attiecībā uz bērniem [..] uzmanība pirmām kārtām tiek veltīta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses».

Savukārt prezidents atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi apliecināt, ka ikviens tajā dzimušais valstij ir svarīgs. «Ir pēdējais laiks, lai mēs sakārtotu jautājumu par pilsonības piešķiršanu jaundzimušajiem nepilsoņu bērniem. Latvijai ikviens bērns ir vērtība. Mums tas ir jāapliecina arī darbos, ne tikai skaļi par to runājot. Tāpēc jau Saeimas rudens sesijā plānoju nākt ar likumdošanas iniciatīvu, lai dotu iespēju Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem kļūt par Latvijas pilsoņiem ar viņu piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki viņam neizvēlas citas valsts pilsonību,» teica R. Vējonis.

Tomēr šai viņa iniciatīvai ir vēl mazākas izredzes izturēt valdošās koalīcijas kritiku nekā iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu.

Tā Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atzīst: «Var diskutēt par to, kā nonākt pie tā, ka dzimst tikai pilsoņi un nepilsoņu skaits nepalielinās, bet, ja valsts imperatīvā kārtā padara kādu par pilsoni, ir pretruna, jo pilsonība nav dāvana, tas ir tāds statuss, kuru jāvēlas pieņemt. Ir jāizsaka griba būt par pilsoni.»

Arī Zaļo un zemnieku savienības, no kuras rindām nāk Valsts prezidents, valdes loceklis Augusts Brigmanis ir skeptisks par prezidenta iniciatīvu, jo uzskata, ka nepilsoņu, kuri nevēlas saviem bērniem Latvijas pilsonību, vidē audzis pilsonis var nebūt lojāls valstij.

«Jautājums ir, kāpēc viņu vecāki līdz šim nav kļuvuši par pilsoņiem un ar kādu vēstījumu viņi ies pie saviem bērniem, jo pilsoņi augs nepilsoņu vidē. Kādi būs šie jaunie pilsoņi?» retoriski jautā A. Brigmanis.