Neraugoties uz to, ka trīs gadu laikā uzturēšanās atļauju tīkotāji Latvijas ekonomikā ar nekustamo īpašumu iegādi ir ieplūdinājuši apmēram 330 miljonus latu, nacionālā flanga spiediens pārtraukt Latvijas iztirgošanu kļūst arvien spēcīgāks, un koalīcijas partijas beidzot ir gatavas sakārtot sistēmu, kas līdz šim trešo valstu pilsoņiem par sviestmaizi pavēra logu uz Eiropu.
Kopš 2010. gada Latvijā darbojas savulaik Aināra Šlesera iedibinātā kārtība, ka ārvalstnieki var iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju arī par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Logu uz Eiropu galvenokārt iekāro atvērt Krievijas un citu postpadomju valstu turīgie iedzīvotāji, kuri Latvijā masveidā izpērk īpašumus. Likums nosaka, ka uzturēšanās atļauja iegūstama, iegādājoties nekustamo īpašumu 100 000 latu vērtībā Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās, vai arī 50 000 latu vērtībā ikvienā citā Latvijas vietā.
Biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte pētījumā secināts, ka vislabprātāk uzturēšanās atļaujas iegūtas pret vienkāršāko no ieguldījuma veidiem, proti, nekustamā īpašuma iegādi. Tikmēr tādas Latvijas ekonomikai būtiskas naudas plūsmas kā investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai kredītiestādēs tikušas veiktas desmitiem reižu kūtrāk. Šāda kārtība jo īpaši netīkama šķiet nacionālajiem spēkiem, kas brīdina no ekonomiskās okupācijas un krieviskās vides invāzijas. Iespējams, par kompromisu starp ekonomisko izdevīgumu, ko valstij dod cittautiešu pienesums, un patriotiskām jūtām varētu kļūt jaunas sistēmas ieviešana, kas uzturēšanās atļauju tīkotājiem paģērētu veikt iemaksu īpašā fondā, par kura tālāko izlietojumu lemtu pati valsts. Šāds Ekonomikas ministrijas redzējums, kuru konceptuāli atbalsta gan Nacionālā apvienība, gan Reformu partija, vakar tika izskatīts Koalīcijas partiju sadarbības padomē.
Ekonomikas ministra pārstāve Daiga Grūbe sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra, ka izšķiršanās par labu kādam no modeļiem ir politisks jautājums, taču ministrija piedāvā veicināt to investīciju veidus, kas valstij dotu vislielāko labumu, proti, ieguldījumus reālās ražotnēs, uzņēmumos, infrastruktūrā u.tml.
Latvija nav vienīgā valsts, kas par zināmiem ieguldījumiem pārdod uzturēšanās atļaujas. Līdzīgas programmas darbojas gan Īrijā, Maltā, Kiprā, gan arī Ungārijā, Grieķijā, Portugālē, ASV, Kanādā un citviet. «Termiņuzturēšanās atļauju programma palīdzējusi atkopties nekustamo īpašumu tirgum un devusi netiešu stimulu pārējai ekonomikai,» neslēpj ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un turpina, «taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Termiņuzturēšanās atļauju programma ir jāpilnveido, lai tā sasniegtu galveno mērķi – veicinātu investīciju piesaisti reālajā sektorā, ekonomikas izaugsmi un jaunu darba vietu izveidi. Tāpēc mūsu piedāvājums ir no katras uzturēšanās atļaujas daļu līdzekļu novirzīt jaunveidojamā ekonomiskās attīstības fondā, no kura tiktu finansētas uzņēmējdarbības atbalsta un jaunu darba vietu izveides programmas, kā arī ieguldījumi industriālajā infrastruktūrā reģionos. Investors līdzekļus iemaksātu ekonomiskās attīstības fondā, bet valsts sadarbībā ar pašvaldībām izvēlētos, kādās aktivitātēs tos investēt, lai sasniegtu lielāko ieguvumu ekonomikai un iedzīvotājiem.»
D. Grūbe skaidro, ka jaunā sistēma paredzētu sava veida kopkases izveidi, kurā nonāktu investora iemaksātie līdzekļi un kurus tālāk valsts dalītu pēc saviem ieskatiem. Tas gan nenozīmē, ka pilnībā notiktu atteikšanās no uzturēšanās atļauju piešķiršanas pret nekustamā īpašuma iegādi. Iespējams abas šīs sistēmas varētu pastāvēt paralēli, viena otru papildinot.