Trūcīgo personu kopskaitā trīs gadu griezumā nemainīgi lielāko īpatsvaru veido pilngadīgas darbspējīgas nestrādājošas personas un bērni, liecina Labklājības ministrijas (LM) Informatīvais ziņojums par atsevišķiem sociālās drošības jautājumiem.
Novembrī Latvijā trūcīgās personas statuss spēkā bija 112 271 personai, kas ir par 8165 mazāk nekā oktobrī, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.
Lielākais skaits nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju ir Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā, turklāt, ja Rumānijā nabadzīgo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2010. gadu nedaudz samazinājies, tad Latvijā un īpaši Bulgārijā – pieaudzis.
Latvija joprojām iekļaujas Eiropas Savienības (ES) trūcīgāko reģionu skaitā, turklāt mūsu valstī iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Tomēr visas trīs valstis joprojām ir starp 64 nabadzīgākajiem ES reģioniem, kuros IKP uz iedzīvotāju nepārsniedz 75% no vidējā bloka līmeņa.
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam Latvijā pakļauti 38 procenti iedzīvotāju, liecina Eurostat dati. Sliktāka situācija ir vien Bulgārijā un Rumānijā, kur nabadzība apdraud ap 40 procentiem cilvēku. Labklājības ministrija (LM) gan uzsver: šie dati nenozīmē, ka tik liela daļa iedzīvotāju Latvijā arī ir nabadzīgi.
Gada laikā Rīgā divkāršojies trūcīgo personu skaits, kam vajadzīgi pabalsti, pašlaik to skaits sasniedz 35 000 cilvēku, - intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Pretēji lēnu rūkošajām bezdarbnieku rindām, visā Latvijā aizvien ir tendence strauji augt trūcīgo skaitam. Trūcīgo skaits no aptuveni 100 000 šā gada sākumā patlaban jau gandrīz dubultojies un ir tuvu 200 000, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Arvien lielāka kļūst plaisa Latvijas iedzīvotāju ienākumos, biznesa portālam "Nozare.lv", komentējot mazumtirdzniecības datus par septembri, atzina "Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Latvijas Universitātē trīs ceturtdaļas studentu saņem stipendijas, jo nāk no maznodrošinātām ģimenēm, un tikai viena ceturtā daļa – studenti izcilnieki, šodien pretnabadzības konferences atklāšanā atzina Latvijas Universitātes mācību prorektors profesors Juris Krūmiņš.
Trūcīgo personu skaits Latvijā aug ļoti strauji, vidēji palielinoties par desmit tūkstošiem cilvēku mēnesī. Jaunākie dati no pašvaldībām par cilvēku skaitu, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, liecina, ka trūcīgi ir vairāk nekā 180 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Papīru mēs nevaram ēst, zīmīgus vārdus Eiropas Komisijas (EK) rīkotā apaļā galda diskusijā par nabadzību un sociālo atstumtību sacīja vairāki pasākuma dalībnieki. Tas kļuvis par šā apaļā galda saukli un tiek attiecināts uz koncepcijām un citiem dokumentiem, kuri sola nodrošināt cilvēkiem darbu un pietiekamus līdzekļus izdzīvošanai.
Lai palielinātu izpratni par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību izvirzītajām problēmām un rosinātu publiskas diskusijas, par Eiropas labas gribas vēstniekiem piekritušas kļūt vairākas starptautiski atpazīstamas personas, tostarp bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Šodien, atbalstot un veicinot Eiropas jauniešu iniciatīvu nabadzības mazināšanai bērnu vidū, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) interneta vietnē www.pieliecpunktubernunabadzibai.eu" parakstīja petīciju "Pieliec punktu bērnu nabadzībai tagad!", informēja Labklājības ministrijā (LM).
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju valdības darbu, ekonomisko stāvokli, iespēju atrast labu darbu, ģimenes materiālo stāvokli un kopējo situāciju valstī raksturo kā sliktu. Tomēr jūlijā, salīdzinot ar jūnija datiem, iedzīvotāju vērtējums ir nedaudz uzlabojies.
Šāgada pirmajā pusgadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai no valsts budžeta izlietoti 3 597 889 lati jeb 75,9% no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu, ko šodien izskatīja valdībā.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, par 0,6 procentu punktiem pieaudzis mājsaimniecību skaits, kas naudas trūkuma dēļ bija spiestas atteikties no vieglās automašīnas izmantošanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.
Pagājušajā gadā 19,6% Latvijas mājsaimniecību mājoklī nebija atsevišķas vannas istabas vai dušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.
Absolūti lielākā daļa jeb 78 procenti nabadzīgo cilvēku Eiropā uzskata, ka Eiropas Savienības politika nepietiekami ataino iedzīvotāju ieteikumus nabadzības izskaušanai, secināts pētījumā par Eiropas sanāksmju ietekmi uz sociālās politikas veidošanu.