Nabadzība

Gada laikā Rīgā divkāršojies trūcīgo personu skaits, kam vajadzīgi pabalsti, pašlaik to skaits sasniedz 35 000 cilvēku, - intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Pretēji lēnu rūkošajām bezdarbnieku rindām, visā Latvijā aizvien ir tendence strauji augt trūcīgo skaitam. Trūcīgo skaits no aptuveni 100 000 šā gada sākumā patlaban jau gandrīz dubultojies un ir tuvu 200 000, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Arvien lielāka kļūst plaisa Latvijas iedzīvotāju ienākumos, biznesa portālam "Nozare.lv", komentējot mazumtirdzniecības datus par septembri, atzina "Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Latvijas Universitātē trīs ceturtdaļas studentu saņem stipendijas, jo nāk no maznodrošinātām ģimenēm, un tikai viena ceturtā daļa – studenti izcilnieki, šodien pretnabadzības konferences atklāšanā atzina Latvijas Universitātes mācību prorektors profesors Juris Krūmiņš.

Trūcīgo personu skaits Latvijā aug ļoti strauji, vidēji palielinoties par desmit tūkstošiem cilvēku mēnesī. Jaunākie dati no pašvaldībām par cilvēku skaitu, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, liecina, ka trūcīgi ir vairāk nekā 180 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Papīru mēs nevaram ēst, zīmīgus vārdus Eiropas Komisijas (EK) rīkotā apaļā galda diskusijā par nabadzību un sociālo atstumtību sacīja vairāki pasākuma dalībnieki. Tas kļuvis par šā apaļā galda saukli un tiek attiecināts uz koncepcijām un citiem dokumentiem, kuri sola nodrošināt cilvēkiem darbu un pietiekamus līdzekļus izdzīvošanai.

Lai palielinātu izpratni par Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību izvirzītajām problēmām un rosinātu publiskas diskusijas, par Eiropas labas gribas vēstniekiem piekritušas kļūt vairākas starptautiski atpazīstamas personas, tostarp bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Šodien, atbalstot un veicinot Eiropas jauniešu iniciatīvu nabadzības mazināšanai bērnu vidū, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) interneta vietnē www.pieliecpunktubernunabadzibai.eu" parakstīja petīciju "Pieliec punktu bērnu nabadzībai tagad!", informēja Labklājības ministrijā (LM).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju valdības darbu, ekonomisko stāvokli, iespēju atrast labu darbu, ģimenes materiālo stāvokli un kopējo situāciju valstī raksturo kā sliktu. Tomēr jūlijā, salīdzinot ar jūnija datiem, iedzīvotāju vērtējums ir nedaudz uzlabojies.

Šāgada pirmajā pusgadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksai no valsts budžeta izlietoti 3 597 889 lati jeb 75,9% no visam gadam paredzētā valsts līdzfinansējuma apjoma, teikts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu, ko šodien izskatīja valdībā.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, par 0,6 procentu punktiem pieaudzis mājsaimniecību skaits, kas naudas trūkuma dēļ bija spiestas atteikties no vieglās automašīnas izmantošanas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.

Pagājušajā gadā 19,6% Latvijas mājsaimniecību mājoklī nebija atsevišķas vannas istabas vai dušas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojums par materiālo nenodrošinātību Latvijā.

Absolūti lielākā daļa jeb 78 procenti nabadzīgo cilvēku Eiropā uzskata, ka Eiropas Savienības politika nepietiekami ataino iedzīvotāju ieteikumus nabadzības izskaušanai, secināts pētījumā par Eiropas sanāksmju ietekmi uz sociālās politikas veidošanu.

Absolūti lielākā daļa jeb 78 procenti nabadzīgo cilvēku Eiropā uzskata, ka Eiropas Savienības politika nepietiekami ataino iedzīvotāju ieteikumus nabadzības izskaušanai, secināts pētījumā par Eiropas sanāksmju ietekmi uz sociālo politiku veidošanu. Šodien un rīt Briselē, Beļģijā norisinās devītā nabadzībā dzīvojošo cilvēku sanāksme.

Deviņdesmit septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā nabadzība Latvijā ir būtiski pieaugusi. 62% iedzīvotāju šo pieaugumu atzinuši par „ļoti lielu”, liecina Eurobarometra aptauja.

"Tas ir viss, kas man ir," četrdesmit vienu gadu vecais Aleksandrs rāda saburzītu papīra gabalu, kurā teikts, ka uz trim mēnešiem viņam piešķirts trūcīgā statuss. Četrdesmit latu pabalsts gaidāms pēc astoņām dienām, bet ēst gribas jau tagad. Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes nodaļas vadītājai Guntai vīrietis taujā, vai nav kaut kas ēdams? Izrādās, Eiropas pārtikas pakas būšot pēc pāris nedēļām, taču, par laimi, ir citas. Tā Aleksandrs tiek pie makaroniem, eļļas un konserviem.

Latvijā ir grūti noteikt iedzīvotāju sociālās vajadzības neskaidro nabadzības kritēriju dēļ, šādu viedokli pauduši Pasaules bankas (PB) eksperti. Pēc PB eksperta Trūmena Pakarda teiktā, Latvijā nav noteikts nabadzības slieksnis, proti, naudas līdzekļu apjoms uz vienu pieaugušo iedzīvotāju, kas tiek pieņemts par kritisko minimumu, kā tas ir citās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Trīs ceturtdaļas jeb 75% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēdējā gada laikā nabadzības līmenis mūsu valstī ir strauji pieaudzis. Šis ir visaugstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Februārī trūcīgas personas statuss Latvijā piešķirts 21 927 cilvēkiem - februārī kā trūcīgi Latvijā bija reģistrēti jau 125 020 cilvēki, aģentūru LETA liecina Labklājības ministrijas (LM) rīcībā esošie Latvijas pašvaldību sniegtie operatīvie dati.

Latvijā ir grūti noteikt iedzīvotāju sociālās vajadzības neskaidro nabadzības kritēriju dēļ, šī iemesla dēļ diskutabls ir arī jautājums par PB aizdevuma iespējām šīs vajadzības apmierināt, saka Pasaules bankas (PB) Eiropas un Centrālāzijas reģionālā biroja vadošais ekonomists Trūmans Pakards.