Papīru mēs nevaram ēst, zīmīgus vārdus Eiropas Komisijas (EK) rīkotā apaļā galda diskusijā par nabadzību un sociālo atstumtību sacīja vairāki pasākuma dalībnieki. Tas kļuvis par šā apaļā galda saukli un tiek attiecināts uz koncepcijām un citiem dokumentiem, kuri sola nodrošināt cilvēkiem darbu un pietiekamus līdzekļus izdzīvošanai.
Beļģijā, Briselē notiekošā apaļā galda diskusija veltīta nabadzības izskaušanas jautājumiem, kuras organizēšanā aktīvi piedalās Beļģijas valdība, ņemot vērā valsts prezidentūru ES. Iespējams, tieši tāpēc pirmoreiz nabadzības apkarošanas pasākumā, kuri visbiežāk šogad Eiropas nabadzības izskaušanas gada ietvaros notikuši tieši Beļģijā, piedalījās arī Beļģijas karalis Alberts II un karaliene Paola. Tiesa, viņi ieņēma vien novērotāju lomu.
Lai gan apaļā galda diskusijai ir konkrēts mērķis, pagaidām tās kārtējo reizi ir sarunas par to, kas būtu jādara. Tieši tāpēc no cilvēkiem, kuri šeit piedalās, izskan aicinājumi vairāk runāt par to, kā uz papīra uzliktās koncepcijas, deklarācijas, programmas varētu ieviest dzīvē. Ikviens runātājs atgādina, ka Eiropā turpat 80 miljoni cilvēku dzīvo nabadzībā, un šie skaitļi neizskan pirmo reizi, tāpēc neaizviļņo. Līdzīgi aicinājumi mazāk runāt, vairāk darīt izskanēja jau iepriekš – pasākumā cilvēkiem, kuri piedzīvojuši nabadzību, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Taču Beļģijas sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas lietu valsts sekretāram (šāds amats Beļģijas valdībā izveidots pavisam nesen) Filipam Kurāram ir cits skatījums, proti, šāda diskusija ir pamats, lai virzīts tālāk, ņemot vērā, ka visām ES dalībvalstīm ir jāīsteno EK rekomendācijas sociālajā jomā. Viņš atzina, ka galvenā uzmanība ir jāvērš aktīvās iekļaušanas stratēģijas virzienā, kuras mērķi ir no jauna iekļaut sabiedrībā un darba tirgū cilvēkus, kuri zaudējuši darbu, nodrošināt pabalstus tiem, kuri nespēj strādāt, un garantēt pakalpojumu pieejamību. Uzsvars tiks galvenokārt likts uz šo mērķu praktisko īstenošanu: salīdzinot dažādu dalībvalstu veiksmīgas un informatīvas prakses piemērus, tiks izdarīti secinājumi par to, kuras pieejas ir izdevušās, kuras ne un kāpēc.
Aktīvās iekļaušanas stratēģiju novērtēs arī saistībā ar jauno stratēģiju Eiropa 2020, it īpaši ar tās Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas programmu. F. Kurārs uzsver, ka Briselē notiks visu ES valstu par nabadzības izskaušanu atbildīgo ministru sanāksme, kurā tiks noskaidrots, cik tālu ar konkrētiem darbiem ir katra dalībvalsts.
"Viedokļiem no šā apaļā galda jānokļūst uz politiķu darba galdiem," savukārt saka Magda de Meijere, Beļģijas sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas lietu sekretariāta speciāliste. Viņa norāda, ka līdzšinējā valstu, tostarp Beļģijas, kļūda bijusi koncentrēšanās uz ekonomisko izaugsmi, uzskatot to par panaceju, taču realitātē ekonomikas augšupejas laiks pierādījis, ka nabadzība nesamazinās un, protams, krīzes laikā strauji pieaug nabadzīgo cilvēku skaits. Viņa izteica cerību, ka jaunā stratēģija Eiropa 2020, pie kuras strādā visas ES valstis un kurā viena no prioritātēm ir iekļaujoša izaugsme, būs pamats sociālās situācijas uzlabošanai. Atšķirībā no iepriekšējām šāda līmeņa stratēģijām šoreiz nabadzības problēmu risināšanai atvēlēta būtiska loma – paredzēts izstrādāt Eiropas platformu cīņai pret nabadzību. Taču no katras valsts atkarīgs, kā tā tiks ieviesta, uzsver Magda de Meijere.
***
Eiropa 2020*
Mērķis Situācija ES Situācija Latvijā
Nodarbinātība – 75% 69,1% 67%
Pētniecība un attīstība – 3% no IKP 1,9% 0,61%
Priekšlaicīgi skolu pametušo personu īpatsvars – ne vairāk kā 10% 14,4% 13,9%
Jaunākā paaudze (30–34 gadi) ar augstāko izglītību – 40% 30% 32,6%
Nabadzība – par 20 miljoniem 24,5% iedzīvotāju 40% cilvēku
samazināt nabadzīgo cilvēku skaitu draud nabadzība draud nabadzība
*izvēlēti atsevišķi mērķi saistībā ar sociālo jomu
Nabadzība Latvijā
33,9% cilvēkiem draud nabadzība vai sociālā atstumtība
26% cilvēku dzīvo nabadzībā