Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju valdības darbu, ekonomisko stāvokli, iespēju atrast labu darbu, ģimenes materiālo stāvokli un kopējo situāciju valstī raksturo kā sliktu. Tomēr jūlijā, salīdzinot ar jūnija datiem, iedzīvotāju vērtējums ir nedaudz uzlabojies.
Cer uz labāku valdību
Pēc DnB NORD bankas iniciatīvas divus gadus katru mēnesi tiek veidots socioloģisks pētījums DnB NORD Latvijas barometrs. "Tajā pēta aktuālas norises sabiedrībai nozīmīgā jomā," norāda DnB NORD bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Geida. Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā jūlijā. Iesaistījušies 1027 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode secina, ka kopumā situācija Latvijā kļūst labāka, ko īpaši skaidri parāda pašreizējās ekonomiskās situācijas izmaiņu vērtējums (uzlabojies par 5%). "Tomēr tas joprojām ir ļoti kritisks," piebilst I. Strode. Speciāliste iedzīvotāju noskaņojumu saista arī ar priekšvēlēšanu laiku. "Zināma daļa optimisma var būt saistīta ar cerībām, kas liktas uz jauno valdību rudenī. Interesanti, kā vēlēšanas šoreiz ietekmēs sabiedrības noskaņojumu – veicinās optimismu un cerības par nākotni vai gluži pretēji?" šaubās I. Strode.
69% respondentu domā, ka attīstība Latvijā kopumā notiek nepareizā virzienā. Arī ar valdības darbu sabiedrība ir neapmierināta (81%).
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce uzskata, ka minimālo noskaņojuma uzlabošanos var skaidrot dažādi. "No psiholoģiskā viedokļa raugoties, cilvēki nespēj ilgstoši atrasties depresīvā stāvoklī, un agrāk vai vēlāk notiek pieskaņošanās apkārtējiem apstākļiem. Noskaņojumu var uzlabot arī mediju ziņas, piemēram, publicētās cerīgās ziņas par pakāpenisko ekonomikas atlabšanu un jaunākie Nodarbinātības valsts aģentūras dati par bezdarba līmeņa samazināšanos," skaidro A. Līce.
Ģimenēm grūti
Raksturojot savas ģimenes pašreizējo finansiālo stāvokli, jūlijā gandrīz vienlīdz bieži iedzīvotāji norādījuši, ka tas ir viduvējs (46%) vai kopumā slikts (45%). Tikai nepilni desmit procenti apgalvo, ka viņu finansiālais stāvoklis ir labs. Arī prognozes par ģimenes materiālo situāciju nākamajā gadā nav iepriecinošas – gandrīz puse aptaujāto domā, ka nekas nebūs mainījies, savukārt 22% uzskata, ka stāvoklis būs pasliktinājies.
52% respondentu apgalvo, ka iespējas atrast darbu Latvijā ir ļoti sliktas. Tāpat arī vairākums cilvēku (59%) domā, ka laba darba atrašanai noteikti nepieciešama pazīšanās. "Šāds rezultāts nepārsteidz, jo pašlaik darba devēji tiešām pastiprināti darbiniekus meklē pa personiskiem kanāliem, jo sludinājumu publicēšana noved pie milzīgas pieteikumu masas, no kuras piemērots var nebūt neviens," norāda DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un piebilst, ka daļēji šāda cilvēku atbilde varētu būt emocionāls pašaizsardzības mehānisms – "man nav laba darba, jo trūkst pazīšanās" skan labāk nekā "esmu slinks".
Pārvērtē augstskolas
Salīdzinot ar 2009. gada datiem, šogad iedzīvotāji biežāk uzskatījuši, ka problēmas izglītībā rodas no nepietiekama finansējuma un sistēmas nepilnību dēļ. Vērtējot, kurā līmenī izglītība ir viskvalitatīvākā, 40% respondentu atzīmē augstskolas. "Iedzīvotāji turpina nepamatoti augstu vērtēt Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Mūsu valsts augstskolu zemā vieta Eiropas un pasaules augstskolu reitingos diemžēl neapstiprina šo pozitīvo vērtējumu," norāda pētniece Marija Golubeva. Tomēr, jautāti par pašreiz notiekošajiem procesiem izglītībā, 46% uzskata, ka šī sistēma tiek sagrauta. To attaisno arī iedzīvotāju domas par reformām. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka mazo skolu slēgšana tikai rada bērnu vecākiem lielākas rūpes un izdevumus, kā arī 52% ir negatīva attieksme pret mācību sākšanu sešu gadu vecumā.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju domā, ka turpmāk darba tirgū, neraugoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, būs pieprasīti ārsti (61%). Vēl salīdzinoši bieži minēti datorspeciālisti, programmētāji un skolotāji. "Interesanti, ka atzīmēti ārsti un skolotāji, jo viņi lielākoties ir atkarīgi no valsts budžeta dāsnuma, bet visos pastāvēšanas gados valsts nav bijusi īpaši devīga attiecībā uz šīm jomām. Turklāt abās bez augstākās izglītības nav iespējams darboties," domā sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks.