Latvijas Universitātē trīs ceturtdaļas studentu saņem stipendijas, jo nāk no maznodrošinātām ģimenēm, un tikai viena ceturtā daļa – studenti izcilnieki, šodien pretnabadzības konferences atklāšanā atzina Latvijas Universitātes mācību prorektors profesors Juris Krūmiņš.
Stipendijas kā piemēru prorektors min, runājot par dažādiem nabadzības uztveres aspektiem: „Uz nabadzību var raudzīties salīdzinoši, citāds ir tās jēdziens attīstajās valstīs, pilnīgi cits – pārejas ekonomikas valstīs un pilnīgi cits jaunattīstības valstīs, piemēram, Āfrikā. Daudz diskusiju ir par to, vai nabadzību jāmēra relatīvi vai absolūti? Vai jāskatās individuāla persona vai ģimene?” Tomēr, kā atzīst J. Krūmiņš, daudz svarīgāk ir atrast tās metodes un līdzekļus, kā cīnīties ar nabadzību.
LU prorektors norāda, ka arī augstākajās mācību iestādēs studenti nāk no ļoti dažādām sabiedrības grupām, visi diemžēl nav vienlīdzīgi – vieni no turīgām ģimenēm, citi no maznodrošinātām. Tāpēc šobrīd viena no aktuālākajām diskusijām, kas šobrīd notiek, ir par to, kā maksāt stipendijas.
„Vai stipendija ir atbalsts nabadzīgākajiem studentiem jeb tā ir atbalsts visgaišākajiem prātiem, stimuls studēt vēl labāk?” jautā J. Krūmiņš. Viņš atzīst, ka atbildes uz šo jautājumu nav. Studenti, kuri nav apmierināti ar šādu situāciju, vērsušies Satversmes tiesā, apstrīdot pašreizējo kārtību, ka prioritāte stipendiju piešķiršanā ir dažādi sociālie aspekti, ne sekmes. Latvijas universitātē ¾ no visām stipendijām saņem studenti no maznodrošinātām ģimenēm vai studenti, kuriem ir bērni.