Pretēji lēnu rūkošajām bezdarbnieku rindām, visā Latvijā aizvien ir tendence strauji augt trūcīgo skaitam. Trūcīgo skaits no aptuveni 100 000 šā gada sākumā patlaban jau gandrīz dubultojies un ir tuvu 200 000, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Latvijā vistrūcīgākais ir Ciblas novads, kas atrodas pie Ludzas, pie Latvijas un Krievijas robežas. No apmēram 3300 iedzīvotājiem vairāk nekā 1000 atzīti par trūcīgiem, atsaucoties uz Labklājības ministrijas datiem, ziņoja "De facto".
Ja Latvijas pašvaldībās vidēji ir ap astoņiem procentiem trūcīgo, tad Ciblā to ir 31,3% un tas ir milzīgs atrāviens no visiem pārējiem novadiem. Bēdīgā saraksta otrajā vietā ir Varakļānu novads, kurā par trūcīgiem atzīti 28,44% iedzīvotāju, tam seko Viļānu novads ar 24,72% trūcīgo, Rugāju novads - ar 23,58% un Baltinavas un Vaiņodes novadi ar 22% trūcīgo no visa iedzīvotāju skaita.
Savukārt vismazāk galvassāpju trūcīgie sagādā Ķekavas novadam, kur šo statusu ieguvuši tikai 168 cilvēki jeb 0,78% no visiem šī novada iedzīvotājiem.
Ciblas novadā lielākie darba devēji ir skolas un pašvaldības iestādes. Citu darbavietu esot maz un epizodiski. No visiem novada iedzīvotājiem, kuri varētu strādāt, ceturtā daļa to pašlaik nedara, tāpēc iespēja tikt tā sauktajos simtlatniekos daudziem Ciblā ir kā neticama veiksme. "De facto" satiktie ciblānieši atzīnuši, ka 100 latu stipendija ir viens no labākajiem un stabilākajiem darbiem, kādu pašlaik novadā var vēlēties.
Pašvaldībā radījumam atzina, ka bezdarbnieku un trūcīgo skaits audzis ne tikai krīzes dēļ, bet arī tāpēc, ka daudzi trūcīgie legalizējušies, jo īpaši tad, kad piedāvāti "Latvenergo" elektrības kuponi. Daudzi no trūcīgajiem un bezdarbniekiem par darbu negribot pat dzirdēt, toties papīri, lai saņemtu pabalstus esot sakārtoti perfekti.
Trūcīgo skaitu vairojot arī tas, ka lielai daļai strādājošo atalgojums nav lielāks par minimālo algu, kas izdalot uz ģimeni ir pārāk maz, lai izdzīvotu ar to vien.
Paredzēts, ka jau nākamā gada vidū nodarbinātības programmā 100 latu stipendiju samazinās līdz 80 latiem, bet stipendiātu skaitu pakāpeniski samazinās. Savukārt aiznākamajā gadā iecerēts, ka atbalstu nesniegs stipendiju veidā, bet tas būs kā atbalsts pašvaldībām. Labklājības ministre Ilona Jurševska "De facto" atklāja, ka pašvaldības varēs veidot algotus pagaidu darbus un būs spiestas maksāt algu, no kuras tad arī zināma daļa atgriezīsies valsts budžetā.