Labklājības ministrija (LM) atzīst, ka pēdējo pāris gadu laikā būtiski palielinājies bērnu skaits, kuri dzīvo nabadzīgās ģimenēs.
Lai gan ziņojumā, ko šonedēļ izskatījusi valdība, izmantoti dati par 2010. gadu, visticamāk, situācija nav būtiski uzlabojusies. Trūcīgo bērnu skaits viena gada laikā ir pieaudzis pusotras reizes – no 39,4 tūkstošiem 2010. gada janvārī līdz 60,6 tūkstošiem 2010. gada decembrī. Tas nozīmē, ka gandrīz piektā daļa bērnu dzīvo trūkumā.
Ziņojums, kas satur šokējošus, lai gan ne pārsteidzošus datus, izskatīts šīs nedēļas valdības sēdē. LM apkopotie dati liecina, ka bērnu nabadzība ar katru gadu pieaug. Kopš 2008. gada ir strauji samazinājies bērnu materiālās nodrošinātības līmenis – 2008. gadā tādu bērnu, kuriem netika nodrošināts viss nepieciešamais, kas bērnam vajadzīgs dzīves gaitu uzsākšanai, bija aptuveni trešā daļa (36 procenti), bet 2010. gadā šādu bērnu bija jau nepilna puse (48,5 procenti). Izpētot ziņojumā ietvertos datus, jāsecina, ka augsti bērnu nabadzības rādītāji bija arī 2005. un 2006. gadā un tikai 2008. gadā nabadzība sākusi samazināties. Tas norāda uz ciešo bērnu nabadzības sasaisti ne tikai ar ģimeņu situāciju, bet valsts stāvokli kopumā. Tomēr šāds bērnu īpatsvars, kuri dzīvo nabadzībā Eiropas Savienības valstī, zināmā mērā ir šokējošs.
LM ziņojumā atzīst, ka materiālā nenodrošinātība (šādu terminu LM lieto pārskatā) vairo bērnu nabadzību. Analizējot trūcīgo personu sadalījumu pa iedzīvotāju grupām 2010. gadā, bērni ir otra lielākā grupa starp trūcīgajām personām valstī, un tieši ģimenes ar bērniem ir pakļautas lielākam riskam nonākt nabadzībā. «Trūcīgo iedzīvotāju skaits ir palielinājies visās iedzīvotāju grupās, tomēr, ņemot vērā, ka bērnu labklājība lielā mērā ir atkarīga no vecāku sociālās situācijas, satraucoša ir nabadzīgo nestrādājošo un strādājošo darbspējas vecumā skaita palielināšanās tendence,» LM raksturo situāciju pārskatā. Vērojama arī tendence pieaugt bērnu īpatsvaram, kuri dzīvo sociālajos dzīvokļos.
Neizbēgams pārskatā ir secinājums par to, ka ierobežotā valsts finansējuma dēļ tika pārtraukta arī daudzu aktivitāšu īstenošana vai to apjomi tika samazināti. Tāpat minēts, ka valdībai bija jāveic konsolidācijas pasākumi, lai izpildītu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, un šie budžeta sabalansēšanas pasākumi ietekmēja gan finansiālā atbalsta pasākumus (sociālos pabalstus un citu materiālo atbalstu), gan pakalpojumus ģimenēm.
Uz jautājumu, kāda rīcība sekos skarbajiem secinājumiem par bērnu situāciju Latvijā, LM speciālisti skaidro, ka tās uzdevums ir informēt valdību par situāciju un piedāvāt risinājumus. LM speciāliste Liene Užule norāda, ka lielākā daļa pasākumu, kas tiks īstenoti tuvākajā laikā, būs rīcības plāns ģimenes valsts politikas pamatnostādņu īstenošanai, kas paredz arī konkrētus pasākumus ģimenes atbalstam, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļu atvieglojuma par apgādībā esoša bērna palielināšanu vismaz līdz 50 procentiem no minimālās algas. «Plānots mazināt izdevumus, kas rodas ģimenēm ar bērniem, piemēram, nodrošinot nepieciešamos mācību līdzekļus skolai, vietu bērnudārzā, brīvpusdienas bērniem līdz 4. klasei un citi jautājumi, kas, kā redzams, ir arī citu ministriju kompetence,» saka
L. Užule, uzsverot, ka daļu pasākumu premjerministrs ir izvirzījis kā prioritāti un tos jau risina arī Demogrāfisko lietu padome.
***
UZZIŅAI
No dzīvesvietas izliktās ģimenes, kurās ir nepilngadīgas personas
2009.g. 2010.g.
Spriedumu skaits civillietās par izlikšanām, kurās kopā ar atbildētāju ir izliekamas nepilngadīgas personas 77 76
Izliekamo nepilngadīgo personu skaits 137 126
Bērnu skaits, kas dzīvo sociālajos dzīvokļos (2010)
Personas kopā 4107
Bērni 1134 (27,4%)
Bērni ar invaliditāti 16 (0,3%)
Bāreņi 111 (2,7%)
Cik liela daļa bērnu ir nepietiekami nodrošināti ar iztiku (%)?
2008 36
2009 41,6
2010 48,5