Lai varētu iztikt, ienākumiem uz vienu ģimenes locekli vajadzētu būt vismaz 625 eiro, secināts DNB Latvijas barometra pētījumā. Speciālisti ceļ trauksmi, ka šā mērķa sasniegšanai lielākā daļa iedzīvotāju priekšroku dod mazkvalificētam, bet labāk atalgotam darbam nekā otrādi.
Darba samaksai pieaugot straujāk nekā pensijām vai pabalstiem, palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, sasniedzot vairāk nekā piekto daļu Latvijas sabiedrības. Īpaši nabadzības riskam pakļauti tieši cilvēki virs 65 gadiem, kuru situācija pēdējos gados pasliktinājusies.
Jāņa Bērziņa stāsts ir skarbs un atspoguļo teju vai visus iespējami ļaunākos notikumus, kas cilvēkam dzīvē var atgadīties. Vecāku nāve, bāreņu nams, cietumsods, piecu klašu izglītība un nespēja atrast sevī spēku un vēlmi saņemties, lai to visu mainītu.
Cilvēkiem ar invaliditāti risks nonākt nabadzībā ir daudz augstāks nekā citiem. Šādu secinājumu Eiropas statistiķi izdarījuši par visām Eiropas valstīm, tomēr Latvijā, Bulgārijā un vēl vairākas valstīs šīs atšķirības ir īpaši lielas un vedina domāt, ka tieši invaliditāte daudzos gadījumos ir iemesls tam, ka cilvēks nevar iegūt labu izglītību un atrast piemērotu darbu. Citas valstis pierāda, ka tomēr var būt arī citādi.
Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.
Latvijā visnabadzīgākās ir tās ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, secināts Labklājības ministrijas pētījuma "Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums" sākotnējā izvērtējumā.
Līdz šim valdības realizētā nodokļu politika tikai veicināja sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo ieguvēji no izmaiņām bija vidusslānis un turīgie, bet nabadzīgajiem iedzīvotājiem ieņēmumu pieaugums bija nenozīmīgs, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Nākamnedēļ, 19.jūnijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) plāno rīkot akciju "Par sociālo taisnīgumu - pret nabadzību", aģentūru LETA informēja LBAS pārstāve Sanita Lorence.
Atbalsts Eiropas vistrūcīgākajām personām nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam jāsaglabā līdzšinējo 3,5 miljardu eiro (2,46 miljardu) apjomā, nevis atbilstoši pašreizējām sarunām jāsamazina līdz 2,5 miljardiem eiro (1,76 miljardiem latu), trešdien balsojumā uzsver Eiropas Parlaments (EP).
Koalīcijas partneri vienojušies par sastāvu darba grupai nevienlīdzības un nabadzības risku mazināšanai valstī, un šīs jautājums tuvākajā laikā virzīsies uz valdību, šodien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Trūcīgo personu kopskaitā trīs gadu griezumā nemainīgi lielāko īpatsvaru veido pilngadīgas darbspējīgas nestrādājošas personas un bērni, liecina Labklājības ministrijas (LM) Informatīvais ziņojums par atsevišķiem sociālās drošības jautājumiem.
Novembrī Latvijā trūcīgās personas statuss spēkā bija 112 271 personai, kas ir par 8165 mazāk nekā oktobrī, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija.
Lielākais skaits nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju ir Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā, turklāt, ja Rumānijā nabadzīgo iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2010. gadu nedaudz samazinājies, tad Latvijā un īpaši Bulgārijā – pieaudzis.
Latvija joprojām iekļaujas Eiropas Savienības (ES) trūcīgāko reģionu skaitā, turklāt mūsu valstī iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Tomēr visas trīs valstis joprojām ir starp 64 nabadzīgākajiem ES reģioniem, kuros IKP uz iedzīvotāju nepārsniedz 75% no vidējā bloka līmeņa.
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam Latvijā pakļauti 38 procenti iedzīvotāju, liecina Eurostat dati. Sliktāka situācija ir vien Bulgārijā un Rumānijā, kur nabadzība apdraud ap 40 procentiem cilvēku. Labklājības ministrija (LM) gan uzsver: šie dati nenozīmē, ka tik liela daļa iedzīvotāju Latvijā arī ir nabadzīgi.
Gada laikā Rīgā divkāršojies trūcīgo personu skaits, kam vajadzīgi pabalsti, pašlaik to skaits sasniedz 35 000 cilvēku, - intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Pretēji lēnu rūkošajām bezdarbnieku rindām, visā Latvijā aizvien ir tendence strauji augt trūcīgo skaitam. Trūcīgo skaits no aptuveni 100 000 šā gada sākumā patlaban jau gandrīz dubultojies un ir tuvu 200 000, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Arvien lielāka kļūst plaisa Latvijas iedzīvotāju ienākumos, biznesa portālam "Nozare.lv", komentējot mazumtirdzniecības datus par septembri, atzina "Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.