Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF) paziņojis, ka aptuveni 2030.gadā 167 miljoni bērnu visā pasaulē dzīvos ļoti nabadzīgi, savukārt aptuveni 69 miljoni ies bojā apstākļos, kurus jau iepriekš būtu iespējams novērst.
Bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs, kuru politiskais karuselis tagad iesviedis labklājības ministra krēslā, intervijā Neatkarīgajai izteica politiskajā vidē visai populāru tēzi: «Mūsu uzdevums ir panākt normālas iemaksas [sociālajā budžetā], ko var, apkarojot ēnu ekonomiku... Nevar būt normālas pensijas, ja trešdaļa strādājošo maksā nodokļus no minimālās algas, bet vēl liela daļa nemaksā vispār!»
Pirmdien, 15. februārī, Rīgas Juridiskajā augstskolā notika preses konference, kurā prezentēja RJA un pētījumu centra SKDS sabiedrības viedokļa pētījumu par globālo krīžu ietekmi Eiropā un Latvijā. Pasākums izskanēja ne tikai dati par Latvijas iedzīvotāju viedokli globālo krīžu jautājumos, bet arī tika iezīmēta septembrī Rīgā plānotā prestižā Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law - ESIL) ikgadējā konference.
Gribētos, lai nabadzības aina Latvijā beidzot tiek izvērtēta nevis sabāžot visu vienā čupā, no kuras izdalītas vienīgi vecuma grupas un īpašas riska kategorijas, bet izpētot pašu nabadzību visā tās izpausmju spektrā un secinot, cik šīs izpausmes ir nozīmīgas sabiedrībai.
Lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug, aģentūru LETA informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Beate Danusevica.
Nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 35,3% bērnu vecumā līdz 18 gadiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latvijā situāciju varētu raksturot tā: no vienas galējības otrā. Augsts pirmspensijas un pensijas vecuma sieviešu izglītības un nodarbinātības līmenis, bet zems vidējais mūža ilgums un slikta iedzīvotāju veselība. Turklāt šie pēdējie divi rādītāji ir vissliktākie Eiropas Savienībā. To atklāj Pasaules Bankas pētījums par aktīvās novecošanās izaicinājumiem.
Gribētos zināt visnotaļ jaukās ziņas: «trūcīgo skaits pusgada laikā sarucis teju par 10 000» kvalitatīvo kontekstu. Un – vai tāds maz ir? Jo, kāda jēga publicēt «pliku» faktu? Cerības, ka muļķi to norīs kā varas taisītu sīrupu? Trūcīgie novērtē pārtikas pakas, kuras atkal dala kopš maija, taču ne jau to dēļ samazinās trūcīgo skaits.
Situācijā, kad 70 procenti pensionāru dzīvo uz nabadzības riska robežas, mēs nelūdzam, bet prasām veikt pasākumus senioru situācijas uzlabošanai, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) kongresā pirmdien teica seniori. Šodien valdība izskata Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus pensiju likumā, par kuriem valdība lems slepus.
Lai varētu iztikt, ienākumiem uz vienu ģimenes locekli vajadzētu būt vismaz 625 eiro, secināts DNB Latvijas barometra pētījumā. Speciālisti ceļ trauksmi, ka šā mērķa sasniegšanai lielākā daļa iedzīvotāju priekšroku dod mazkvalificētam, bet labāk atalgotam darbam nekā otrādi.
Darba samaksai pieaugot straujāk nekā pensijām vai pabalstiem, palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, sasniedzot vairāk nekā piekto daļu Latvijas sabiedrības. Īpaši nabadzības riskam pakļauti tieši cilvēki virs 65 gadiem, kuru situācija pēdējos gados pasliktinājusies.
Jāņa Bērziņa stāsts ir skarbs un atspoguļo teju vai visus iespējami ļaunākos notikumus, kas cilvēkam dzīvē var atgadīties. Vecāku nāve, bāreņu nams, cietumsods, piecu klašu izglītība un nespēja atrast sevī spēku un vēlmi saņemties, lai to visu mainītu.
Cilvēkiem ar invaliditāti risks nonākt nabadzībā ir daudz augstāks nekā citiem. Šādu secinājumu Eiropas statistiķi izdarījuši par visām Eiropas valstīm, tomēr Latvijā, Bulgārijā un vēl vairākas valstīs šīs atšķirības ir īpaši lielas un vedina domāt, ka tieši invaliditāte daudzos gadījumos ir iemesls tam, ka cilvēks nevar iegūt labu izglītību un atrast piemērotu darbu. Citas valstis pierāda, ka tomēr var būt arī citādi.
Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.
Latvijā visnabadzīgākās ir tās ģimenes, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, secināts Labklājības ministrijas pētījuma "Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums" sākotnējā izvērtējumā.
Līdz šim valdības realizētā nodokļu politika tikai veicināja sociālās nevienlīdzības palielināšanos, jo ieguvēji no izmaiņām bija vidusslānis un turīgie, bet nabadzīgajiem iedzīvotājiem ieņēmumu pieaugums bija nenozīmīgs, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Nākamnedēļ, 19.jūnijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) plāno rīkot akciju "Par sociālo taisnīgumu - pret nabadzību", aģentūru LETA informēja LBAS pārstāve Sanita Lorence.
Atbalsts Eiropas vistrūcīgākajām personām nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam jāsaglabā līdzšinējo 3,5 miljardu eiro (2,46 miljardu) apjomā, nevis atbilstoši pašreizējām sarunām jāsamazina līdz 2,5 miljardiem eiro (1,76 miljardiem latu), trešdien balsojumā uzsver Eiropas Parlaments (EP).
Koalīcijas partneri vienojušies par sastāvu darba grupai nevienlīdzības un nabadzības risku mazināšanai valstī, un šīs jautājums tuvākajā laikā virzīsies uz valdību, šodien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).