Ja invaliditāte - nabadzības risks augstāks
Cilvēkiem ar invaliditāti risks nonākt nabadzībā ir daudz augstāks nekā citiem. Šādu secinājumu Eiropas statistiķi izdarījuši par visām Eiropas valstīm, tomēr Latvijā, Bulgārijā un vēl vairākas valstīs šīs atšķirības ir īpaši lielas un vedina domāt, ka tieši invaliditāte daudzos gadījumos ir iemesls tam, ka cilvēks nevar iegūt labu izglītību un atrast piemērotu darbu. Citas valstis pierāda, ka tomēr var būt arī citādi.
Eurostat dati rāda, ka visā Eiropā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība ir zemāka nekā citiem iedzīvotājiem, tāpat arī iesaistīšanās apmācību programmās, savukārt augstāks ir šo cilvēku risks nonākt nabadzībā – ja vispār iedzīvotājiem nabadzības risks ir 20 procenti, tad cilvēkiem ar invaliditāti šis risks ir par 10 procentiem augstāks. Viszemākais nodarbinātības līmenis cilvēkiem ar invaliditāti ir Ungārijā, Īrijā, Bulgārijā un Rumānijā, bet visaugstākais – Zviedrijā, Luksemburgā, Somijā un Austrijā. No datiem izriet, ka lielākā atšķirība starp nodarbinātību vienā un otrā grupā, tas ir, iedzīvotāju vispārējais nodarbinātības līmenis ir daudz augstāks nekā cilvēkiem ar invaliditāti, ir Ungārijā un Nīderlandē, bet zemākās atšķirības ir Zviedrijā, Luksemburgā un Francijā.
Vislabākā pieejamība apmācībai visas dzīves garumā ir Zviedrijā, Francijā, Itālijā, kur tā praktiski neatšķiras iedzīvotājiem kopumā un cilvēkiem ar invaliditāti. Vislielākais risks nonākt nabadzībā cilvēkiem ar invaliditāti ir Bulgārijā, Rumānijā, Latvijā, Lietuvā, taču par Latviju tiek atzīmēts – ka atšķirība starp nabadzības risku vispār sabiedrībā un tieši invalīdiem nav viena no lielākajām (cilvēkiem ar invaliditāti risks nonākt nabadzībā ir par 10 procentiem lielāks).
Labklājības ministrija par paveikto min pabalstu apmēra palielināšanos no šāgada jūlija, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tas palielināts līdz 83,24 eiro mēnesī (1. grupas invaliditātei) un līdz 76,84 eiro mēnesī (2. grupas invaliditātei). Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem, valstī ir 167 113 cilvēki ar invaliditāti. Latvijas situāciju spilgti raksturo gadījumi, kad cilvēkiem ar invaliditāti darbs tiek atteikts, šādu tendenci Neatkarīgajai apliecināja vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Diemžēl šāgada laikā pieaudzis bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Tie ir 10,6 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita. Vairāk nekā puse – 54,5 procenti – no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir ilgstoši bez darba, stāsta NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Solveiga Kabaka. Tāpat vairāk nekā puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir vecumā virs 50 gadiem. «Varam novērot situāciju, ka bezdarbnieki ar invaliditāti darba tirgū atgriežas gausāk nekā citi,» saka S. Kabaka, un tas arī izskaidro pieaugošo cilvēku ar invaliditāti īpatsvaru bezdarbnieku rindās. Lielāks bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars ir Latgalē un Vidzemē. «Izpētes dati rāda, ka bezdarbniekiem ar invaliditāti motivācija meklēt darbu ir par
15 procentiem zemāka nekā citiem, cilvēkiem ar invaliditāti ir zemāks pašnovērtējums, bailes, nespēja atgriezties darba tirgū, tāpēc krīt motivācija meklēt darbu,» norāda S. Kabaka. Viens no veidiem, kā uzlabot situāciju, varētu būt individuāls darbs ar šiem bezdarbniekiem.
NVA informē, ka nākamgad tiks īstenots projekts par subsidēto darba vietu izveidi un viena no galvenajām grupām, kuras iesaistīs, būs cilvēki ar invaliditāti. Tās būs darba vietas, kas daļēji finansētas no valsts, daļēji no darba devēju naudas.