Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits pieaug

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug, aģentūru LETA informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Beate Danusevica.

Kā liecina CSP 2015.gadā veiktā apsekojuma dati, 2014.gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai bija pakļauti 606 000 jeb 30,9% iedzīvotāju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā. Strauji samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars - no 19,2% 2014.gadā līdz 16,4% pērn.

Danusevica skaidroja, ka 2014.gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, ir pieaudzis arī nabadzības riska slieksnis - 291 eiro (2013.gadā - 260 eiro). 2014.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5% Latvijas iedzīvotāju, kuru ekvivalentie rīcībā esošie (neto) ienākumi bija mazāki par 291 eiro mēnesī.

Salīdzinājumā ar 2013.gadu nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem, un to ietekmējis ienākumu kāpums no algota darba, kas bijis straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu (sociālo transfertu) pieaugumu. Vidējā mēneša neto darba samaksa 2014.gadā palielinājās par 44 eiro jeb 8,6%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 7,06 eiro jeb 2,7%.

2014.gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam, - no 27,6% 2013.gadā līdz 34,6% 2014.gadā. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk - no 51,1% 2013.gadā līdz 67,4% 2014.gadā.

CSP atgādina, ka mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts, un 2014.gadā tas sasniedza 37%. Augsts nabadzības risks ir arī mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus - 34,5% 2014.gadā.

Nabadzības risks ir ievērojami zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu bērnu, vai mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina divus bērnus - attiecīgi 15,1% un 15,9%.

Nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars pēdējos piecos gados atrodas 23-25% robežās un salīdzinājumā ar 2013.gadu samazinājies par 1,1 procentpunktu, sasniedzot 23,2% 2014.gadā, stāstīja Danusevica.

Katru gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50%, izņemot 2009.gadu, kad šis rādītājs bija 47,9%) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2014.gadā rādītājs sasniedza 55%.

Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks - līdz 36,7% 2014.gadā salīdzinājumā ar 29,4% 2013.gadā.

Tāpat 2014.gadā nedaudz pieaudzis nodarbināto personu nabadzības risks, sasniedzot 9,2%. 2013.gadā šis rādītājs bija 8,1%.

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir "Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojums. Pērnajā gadā aptaujāts 6100 mājsaimniecību un intervēti 11 700 respondentu vecumā virs 16 gadiem. Datus par mājsaimniecību ienākumiem 2015.gadā CSP iegūs 2016.gada apsekojumā.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais