Darba samaksai pieaugot straujāk nekā pensijām vai pabalstiem, palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, sasniedzot vairāk nekā piekto daļu Latvijas sabiedrības. Īpaši nabadzības riskam pakļauti tieši cilvēki virs 65 gadiem, kuru situācija pēdējos gados pasliktinājusies.
Tiesa, te jāņem vērā, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP) analizējusi datus līdz 2013. gadam ieskaitot, tāpēc – vai un kādu ietekmi uz nabadzības situāciju spēlē aizvadītais gads, šī analīze vēl neparāda. Tomēr – dati par 2013. gadu neiepriecina. Salīdzinājumā ar 2012. gadu situācija ir pasliktinājusies. 2013. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 1,8 procenta punktiem vairāk nekā 2012. gadā. «Iedzīvotāju, kas pakļauti nabadzības riskam, īpatsvara pieaugumu visvairāk ietekmēja tas, ka ienākumu kāpums no algota darba bija straujāks par pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumupieaugumu,» datus skaidro CSP Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas speciālists Viktors Veretjanovs.
Vidējā mēneša darba samaksa palielinājās par 28 eiro jeb 5,7 procentiem, bet vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 2,67 eiro jeb vienu procentu. Arī pats nabadzības riska slieksnis ir augstāks – pieaugot iedzīvotāju vidējiem ienākumiem 2013. gadā, tas sasniedza 260 eiro mēnesī (2012. gadā – 233 eiro). Tas nozīmē, ka strādājošo cilvēku, kuru algas kāpušas, nabadzības risks samazinās, bet pensionāru un citu personu, kuru ienākumi nav pieauguši, risks nonākt nabadzībā pieaug.
Statistiķi norāda, ka 2013. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam, – no 17,6 procentiem 2012. gadā līdz 27,6 procentiem 2013. gadā, kas zināmā mērā apgāž tēzi, ka «pensionāri dzīvo labāk nekā citas sabiedrības grupas, jo pensijas nav samazinātas». Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, nabadzības risks audzis vēl straujāk – līdz 51,1 procentam 2013. gadā.
Augsts nabadzības risks ir ģimenēs, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, turklāt 2013. gadā tas vēl pieauga. Samazinājies nabadzības risks ģimenēs, kurās divi pieaugušie audzina vairākus bērnus, ko analītiķi izskaidro ar valsts finansējuma palielinājumu bērna kopšanas pabalstam un citiem. Labā ziņa – nodarbinātu personu nabadzības risks 2013. gadā sasniedza zemāko rādītāju kopš 2004. gada – 8,1 procentu.
Kopumā nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai (te analizēti gan nabadzības riskam pakļauto, gan dziļi nabadzīgo, gan cilvēku ar zemu darba intensitāti situācija) ir pakļauti 32,7 procenti Latvijas iedzīvotāju, vēsta CSP.
Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars (%)
Gads 2011 2012 2013
Kopumā 19,2 19,4 21,2
Pa vecuma grupām:
0–17 gadi 24,4 23,4 24,3
18–64 19,3 18,8 18,4
65+ 13,9 17,6 27,6
Avots: Centrālā statistikas pārvalde