Nabadzība

12.Saeimas laikā nav izdarītas izmaiņas likumdošanā, kas būtiski uzlabotu maznodrošināto pensionāru materiālo stāvokli, kā rezultātā turpina palielināties pensionāru skaits, kas dzīvo zem nabadzības riska robežas, uzskata Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām, informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Šorīt intervijā raidījumā "900 sekundes" "SEB" bankas pārstāve Kristīne Lomanovska atzina, ka trešdaļai sabiedrības draud nabadzība pensijas vecumā.

Nabadzība un ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir augsta, turklāt nevienlīdzība ir viena no augstākajām visā Eiropas Savienībā. Šis ir viens no Eiropas Komisijas (EK) secinājumiem, vērtējot Latvijas progresu reformu veikšanā. EK ziņojums aptver ekonomiskās un sociālās situācijas vērtējumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, un diemžēl tieši sociālā politika un veselības aprūpes sistēma saņēmušas skarbu kritiku. Sociālās palīdzības sistēma ir vāja un nenodrošina efektīvu aizsardzību pret nabadzību, un 2014. gadā pieņemtie plāni, lai reformētu sociālo palīdzību, netiks īstenoti, kā paredzēts, un valdībai nav cita plāna, kā rīkoties.

Neskatoties uz ekonomikas izaugsmi, Latvijas cilvēku nabadzība aizvien pieaug. Visvairāk cieš pensionāri, ģimenes ar bērniem un invalīdi. Tieši šīs grupas ļoti strauji izjūt ikdienas preču sadārdzināšanos, bet viņu ienākumi, ekonomikai augot, nepalielinās.

Nabadzības riskam Latvijā 2015.gadā bija pakļauti 424 000 jeb 21,8% iedzīvotāju, kas ir par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pērn veiktā apsekojuma dati.

Šorīt intervijā raidījumā "900 sekundes" tiesībsargs Juris Jansons saistībā ar nabadzības līmeni Latvijā pauda, ka mēs nevaram izrauties no nabadzības atvara, ja par to netiek runāts.

Nākamgad plānoto izmaiņu par minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto mēneša iemaksu rezultātā var rasties bezdarba pieaugums laukos, jo darba devēji vairs nebūs ieinteresēti pieņemt strādniekus uz nepilnu slodzi specifisku darbu veikšanai, aģentūru LETA informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien notika plašas diskusijas par nabadzības problēmas risināšanu Latvijā, tomēr konkrēti priekšlikumi cīņai ar to pagaidām vēl netika virzīti.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plkst.10 pārrunās tiesībsarga Jura Jansona vēstuli parlamentam par nabadzības risku valstī.

Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF) paziņojis, ka aptuveni 2030.gadā 167 miljoni bērnu visā pasaulē dzīvos ļoti nabadzīgi, savukārt aptuveni 69 miljoni ies bojā apstākļos, kurus jau iepriekš būtu iespējams novērst.

Bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs, kuru politiskais karuselis tagad iesviedis labklājības ministra krēslā, intervijā Neatkarīgajai izteica politiskajā vidē visai populāru tēzi: «Mūsu uzdevums ir panākt normālas iemaksas [sociālajā budžetā], ko var, apkarojot ēnu ekonomiku... Nevar būt normālas pensijas, ja trešdaļa strādājošo maksā nodokļus no minimālās algas, bet vēl liela daļa nemaksā vispār!»

Pirmdien, 15. februārī, Rīgas Juridiskajā augstskolā notika preses konference, kurā prezentēja RJA un pētījumu centra SKDS sabiedrības viedokļa pētījumu par globālo krīžu ietekmi Eiropā un Latvijā. Pasākums izskanēja ne tikai dati par Latvijas iedzīvotāju viedokli globālo krīžu jautājumos, bet arī tika iezīmēta septembrī Rīgā plānotā prestižā Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas (European Society of International Law - ESIL) ikgadējā konference.

Gribētos, lai nabadzības aina Latvijā beidzot tiek izvērtēta nevis sabāžot visu vienā čupā, no kuras izdalītas vienīgi vecuma grupas un īpašas riska kategorijas, bet izpētot pašu nabadzību visā tās izpausmju spektrā un secinot, cik šīs izpausmes ir nozīmīgas sabiedrībai.

Lai gan mazāk iedzīvotāju ir pakļauti dziļai materiālai nenodrošinātībai, nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug, aģentūru LETA informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Beate Danusevica.

Nabadzības un sociālās atstumtības risks Latvijā apdraud 35,3% bērnu vecumā līdz 18 gadiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" dati.

Latvijā būtiski samazinājies nabadzības līmenis, liecina "Bertelsmann Foundation" sociālā taisnīguma indekss, kuru publicējis laikraksts "New Europe".

Latvijā situāciju varētu raksturot tā: no vienas galējības otrā. Augsts pirmspensijas un pensijas vecuma sieviešu izglītības un nodarbinātības līmenis, bet zems vidējais mūža ilgums un slikta iedzīvotāju veselība. Turklāt šie pēdējie divi rādītāji ir vissliktākie Eiropas Savienībā. To atklāj Pasaules Bankas pētījums par aktīvās novecošanās izaicinājumiem.

Gribētos zināt visnotaļ jaukās ziņas: «trūcīgo skaits pusgada laikā sarucis teju par 10 000» kvalitatīvo kontekstu. Un – vai tāds maz ir? Jo, kāda jēga publicēt «pliku» faktu? Cerības, ka muļķi to norīs kā varas taisītu sīrupu? Trūcīgie novērtē pārtikas pakas, kuras atkal dala kopš maija, taču ne jau to dēļ samazinās trūcīgo skaits.

Situācijā, kad 70 procenti pensionāru dzīvo uz nabadzības riska robežas, mēs nelūdzam, bet prasām veikt pasākumus senioru situācijas uzlabošanai, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) kongresā pirmdien teica seniori. Šodien valdība izskata Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus pensiju likumā, par kuriem valdība lems slepus.