Ceturtdaļa Latvijas dzīvo uz nabadzības robežas

Nabadzības riskam Latvijā 2016. gadā bija pakļauti 425 000 jeb 22,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, aprēķinājusi Centrālās statistikas pārvalde. Tas nozīmē, ka teju pusmiljons Latvijas iedzīvotāju dzīvo, cieši savilkuši jotas, bet neparedzēti izdevumi noved cilvēkus bezizejā. Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati un saņem tikai pensiju, nabadzības risks ir 72,8 procenti.

Latvijā nabadzības riskam un sociālai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Vēl vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā nabadzības risks apdraud vien četras valstis, to skaitā arī Lietuvu, liecina Eurostat dati par pagājušo gadu. Lietuvā nabadzības riskam ir pakļauta vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju, savukārt Rumānijā - pat puse sabiedrības.

Par nonākšanu nabadzībā ievērojami mazāk nekā Latvijā ir jāraizējas 20 citās ES valstīs, tai skaitā Igaunijā, kur nabadzības un sociālās atstumtības risks ir 7,7%. Vismazāk šim riskam ir pakļauti iedzīvotāji Luksemburgā - vien 4,8 procenti.

Lai aprēķinātu, cik liels ir nabadzības un sociālās atstumtības risks katrā konkrētā valstī, Eurostat ņem vērā vairākus faktorus - spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa, zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iegādāties automašīnu, nopirkt jaunu apģērbu novalkātā vietā, iegādāties divus pārus kurpju, atļauties nelielus līdzekļus personīgiem izdevumiem jeb tā dēvēto kabatas naudu, finansiāli atļauties vaļasprieka aktivitātes, ieturēt maltīti kopā ar ģimeni vai draugiem vismaz reizi mēnesī, samaksāt par interneta savienojumu. Ja vismaz piecas no šīm deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā un sociālā atstumtība.

Latvijā mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks 2016. gadā saglabājās augsts un bija 34,3%. Tātad trešdaļa šādu mājsaimniecību nevar, piemēram, atļauties katru otro dienu ēst gaļu, nopirkt jaunu apģērbu un kurpes nonēsāto vietā, samaksāt visus rēķinus, tai skaitā par apkuri un internetu. Nedēļu ilgs ceļojums vai kafejnīcas apmeklējums reizi mēnesī šādām ģimenēm ir nesasniedzams sapnis.

Taču ģimenēs, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnu, situācija ir būtiski uzlabojusies. Nabadzības risks ir samazinājies no 25,5% 2015. gadā līdz 19,8% 2016. gadā. Nabadzības risks ir būtiski zemāks arī mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus - attiecīgi 13,4% un 14,4 procenti.

Tajā pašā laikā palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā virs 65 gadiem - no 38,1% 2015. gadā līdz 39,9% 2016. gadā. Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem - ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, šis rādītājs jau ir 72,8%.

Ik gadu ļoti augstam nabadzības riskam (virs 50%, izņemot 2009. gadu - 47,9%) ir pakļauti bezdarbnieki, un 2016. gadā rādītājs sasniedza 56,5%. Savukārt strādājošo personu nabadzības risks 2016. gadā bija 8,8% (2015. gadā tie bija 8,3%).