Nabadzība

Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Finansiālā situācija šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu uzlabojusies 31% Latvijas mājsaimniecību, norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Tostarp 27% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu finansiālā situācija šogad uzlabojusies nedaudz, bet 4% norādījuši, ka uzlabojums bijis nozīmīgs.

Nākamā gada budžeta veidošanai nav pieiets sociāli atbildīgi, līdz ar to nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, turklāt Latvijā tas ir augstāks nekā abās pārējas Baltijas valstīs, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2018.gadu un aptver 25 no 28 bloka valstīm.

Tiesībsargs 3.oktobrī likumdevējam nosūtīja 5. pirmstiesas brīdinājumu nabadzības mazināšanas tēmā - šoreiz par invaliditātes pensijas minimālā apmēra neatbilstību Satversmei. Valsts noteiktais minimālās invaliditātes pensijas apmērs nesedz pat cienīga ēdiena vajadzību nodrošināšanu. Un ne tuvu nav pietiekams likumdevēja definēto pamatvajadzību - ēdiena, apģērba, mājokļa, veselības aprūpes, obligātā izglītības - nodrošināšanai.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem - 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums .

Latvija pretnabadzības politikas jomā uz Eiropas fona ir trešā nabadzīgākā un atstumtākā valsts, jo pēdējos gados krasi palielinājusies plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem Latvijas iedzīvotājiem, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Eiropas Pretnabadzības tīkla "EAPN-Latvia" valdes priekšsēdētāja Laila Balga.

Latvijā nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 446 000 jeb 23,3 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa, tas ir, zem 367 eiro mēnesī.

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam" dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam1 bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju - par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies pie Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta, informējot par savu redzējumu attiecībā uz nabadzības riskiem Latvijā un 2019.gada valsts budžeta prioritātēm cilvēktiesību jomā.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

No visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Bet, ja bērnus audzina tikai mamma vai tētis, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016. gada apsekojuma dati, uz kuriem balstās SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”. Pētījums apzina, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms risku mazināšanai. Pētījuma autori atzīst – viens no galvenajiem problēmas cēloņiem ir nepietiekama vecāku izglītība.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem. Tas ir samazinājums par vairāk kā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Labklājība Latvijā aug, bet tā neaug visiem, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu par pensijām Eiropas Savienības dalībvalstīs 18,2 procenti iedzīvotāju virs 65 gadiem ir pakļauti nabadzības vai sociālās izstumtības riskam. Kopumā tie ir 17 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju.

Arvien vairāk cilvēku nabadzību saista ar slinkumu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Trūcīgo personu skaits Rīgā samazinās kopš 2012. gada, un tas ir saistīts gan ar minimālās algas palielinājumu valstī, gan pensiju indeksāciju, gan ģimenes valsts pabalsta pieaugumu. Trūcīgo personu skaits visstraujāk pēdējā gada laikā samazinājies darbspējīgo personu vidū, tas nozīmē, ka cilvēki tiek motivēti meklēt darbu un arī atrod. Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn trūcīgo personu skaits Latvijas galvaspilsētā ir samazinājies par 14 procentiem.

Nabadzības riskam Latvijā 2016. gadā bija pakļauti 425 000 jeb 22,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, aprēķinājusi Centrālās statistikas pārvalde. Tas nozīmē, ka teju pusmiljons Latvijas iedzīvotāju dzīvo, cieši savilkuši jotas, bet neparedzēti izdevumi noved cilvēkus bezizejā. Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati un saņem tikai pensiju, nabadzības risks ir 72,8 procenti.