Nabadzība

Latvijā nabadzības riskam 2017. gadā bija pakļauti 446 000 jeb 23,3 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa, tas ir, zem 367 eiro mēnesī.

Pasaules 26 bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam" dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices kalnu kūrortā Davosā.

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam1 bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju - par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi2 bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies pie Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta, informējot par savu redzējumu attiecībā uz nabadzības riskiem Latvijā un 2019.gada valsts budžeta prioritātēm cilvēktiesību jomā.

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2017.gadu un aptver 23 no 28 bloka valstīm.

No visām mājsaimniecībām, kurās ir divi pieaugušie un trīs vai vairāk apgādībā esoši bērni, katra ceturtā jeb 25,5% ir pakļauta nabadzības riskam. Bet, ja bērnus audzina tikai mamma vai tētis, nabadzības riskam ir pakļauta aptuveni trešā daļa jeb 34,4% ģimeņu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2016. gada apsekojuma dati, uz kuriem balstās SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”. Pētījums apzina, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms risku mazināšanai. Pētījuma autori atzīst – viens no galvenajiem problēmas cēloņiem ir nepietiekama vecāku izglītība.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem. Tas ir samazinājums par vairāk kā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Labklājība Latvijā aug, bet tā neaug visiem, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu par pensijām Eiropas Savienības dalībvalstīs 18,2 procenti iedzīvotāju virs 65 gadiem ir pakļauti nabadzības vai sociālās izstumtības riskam. Kopumā tie ir 17 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju.

Arvien vairāk cilvēku nabadzību saista ar slinkumu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Trūcīgo personu skaits Rīgā samazinās kopš 2012. gada, un tas ir saistīts gan ar minimālās algas palielinājumu valstī, gan pensiju indeksāciju, gan ģimenes valsts pabalsta pieaugumu. Trūcīgo personu skaits visstraujāk pēdējā gada laikā samazinājies darbspējīgo personu vidū, tas nozīmē, ka cilvēki tiek motivēti meklēt darbu un arī atrod. Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn trūcīgo personu skaits Latvijas galvaspilsētā ir samazinājies par 14 procentiem.

Nabadzības riskam Latvijā 2016. gadā bija pakļauti 425 000 jeb 22,1% iedzīvotāju, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, aprēķinājusi Centrālās statistikas pārvalde. Tas nozīmē, ka teju pusmiljons Latvijas iedzīvotāju dzīvo, cieši savilkuši jotas, bet neparedzēti izdevumi noved cilvēkus bezizejā. Ļoti augsts nabadzības risks ir vientuļajiem senioriem – ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati un saņem tikai pensiju, nabadzības risks ir 72,8 procenti.

Pērn Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1 % iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Bēdīgi iznācis kādam kungam no Velsas, kurš ar lielām cerībām devies uz Dominikānu, lai satiktu savu draudzeni ar kuru iepazinās internetā. Tomēr dāma viņu atraidīja, vēsta "Daily Mail".

Aptuveni ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju iztikas līdzekļi ir vien tik lieli, lai varētu iegādāties pārtiku. Jaunam apģērbam, apaviem, sadzīves tehnikai, teātra apmeklējumam, ceļojumam vai kādam citam lielākam pirkumam naudas nepietiek. Četriem procentiem Latvijas iedzīvotāju trūkst naudas pat pārtikas iegādei. Zaudējot darbu, bez jebkādiem iztikas līdzekļiem paliktu lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem.

Iveta sociālajā tīklā Facebook dalījusies ar piedzīvoto, kas raisījis pārdomas.

Latvijā vistrūcīgākie ir vientuļie vecāka gadagājuma iedzīvotāji, informē Centrālā statistikas pārvalde.

«Satieku bijušo darba kolēģi, ar ko ilgus gadus esam nostrādājušas rūpnīcā, jautāju viņai: kā klājas, uz kurieni dodies? Viņa man atbild: labāk neprasi. Es redzu, ka viņa aiziet uz labdarības virtuvi pēc zupiņas... Cilvēkam ir neērti. Visu mūžu esi strādājis, bet nopelnījis tikai zupiņai,» sarunā ar Neatkarīgo saka pensionāre Brigita Ripa. Viņa saņem 260 eiro pensiju un atzīstas: es nemirstu badā tikai tāpēc, ka meklēju jebkuru iespēju nopelnīt kādu eiro papildus pensijai. 70 procentiem Latvijas pensiju saņēmēju ikmēneša ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības riska slieksni, un, lai arī vidējā pensija kāpj, vienlaikus pieaug pavisam zemo pensiju saņēmēju skaits.

Parakstus par vecākās paaudzes iedzīvotāju nabadzības pieauguma apturēšanu un veselības aprūpes nodrošināšanu senioriem plānots nodot Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, uzrunā Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) organizētajā pasākumā Strēlnieku laukumā sacīja LPF vadītājs Andris Siliņš (ZZS).